Latvijā gada laikā vismaz 100 000 tonnu nelegālo būvgružu tiek izgāzti nepiemērotās vietās, tādējādi kaitējot ne vien apkārtējai dabai un cilvēku veselībai, bet arī radot būtiskus zaudējumus zemes īpašniekiem, kas mērāmi miljonos eiro.

"Ar katru gadu aug būvniecības tempi, palielinoties arī nelegālo būvgružu problēmai. Pēc mūsu rīcībā esošiem aprēķiniem, mūsu valstī pie lielākiem būvniecības apjomiem nekā Igaunijā apglabāto vai pārstrādāto būvgružu apjoms ir vairākkārt mazāks nekā kaimiņvalstī. Tas liecina tikai par vienu, proti, nelegālo būvgružu bizness Latvijā plaukst un zeļ, un ir vairākas reizes lielāks nekā kaimiņos," skaidro Māris Simanovičs, Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs. "Cietēji esam mēs visi – sabiedrība kopumā –, jo negodprātīgi uzņēmēji nelegālos būvgružus nevis izmanto pārstrādē vai, sliktākajā gadījumā, apglabā poligonos, bet gan izgāž tuvākajos mežos un pļavās, kur šie atkritumi rada būtisku kaitējumu dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem."

Legāli vienu tonnu būvgružu izvest no objekta uzņēmējam maksā vidēji no 7,3 – 33,7 eiro Pierīgā, savukārt ārpus Rīgas līdz pat 60 eiro par tonnu, bet nelegāla būvgružu izvešana izmaksā vien 3,3 eiro tonnā. Līdz ar to vienas būvgružu autokravas izvešanas izmaksas var pārsniegt pat 400 eiro, piemēram, ja būvgruži ir sajaukti ar sadzīves atkritumiem. "Lauvas tiesu" izmaksās veido atkritumu apglabāšana poligonā, jo sajauktus atkritumus pārstrādei faktiski nepieņem. Ja pārvadātājs šādu kravu neved vis uz poligonu, bet izvēlas izgāzt mežā vai citā tam neparedzētā vietā, peļņa vismaz trīskāršojas. Turklāt, arī efektīvs kontroles mehānisms, kas ļautu izsekot būvgružu plūsmai no celtniecības objekta līdz pārstrādes vietai vai poligonam, joprojām nav izveidots.

Kā rāda skaitļi, tad nelegālais rūpals ir krietni izdevīgāks negodprātīgiem uzņēmējiem. "Turklāt nereti ir situācijas, kad būvnieks ar būvgružu izvedēju noslēdz līgumu par pārdesmit eiro tonnā, bet pakalpojuma sniedzējs, vēloties pelnīt uz vides un sabiedrības rēķina, tos izgāž tuvākajā mežā," norāda M. Simanovičs. "Tādējādi viņš rada būtiskus zaudējumus arī zemes īpašniekam, jo nelegālo būvgružu izvešana Pierīgā viņam var izmaksāt līdz pat 100 eiro par tonnu."

Ilustrācijai, kā nelegālie būvgružotāji rada kaitējumu dabai, piedāvājam šo infografiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!