Sakopt nelegālās būvizgāztuves maksā desmitkārt dārgāk

Būvgružus nedrīkst izgāzt kur pagadās

Vairāk tiek celtas un būvētas gan dzīvojamās mājas un industriālās ēkas, gan dažādi maģistrālie cauruļvadi, elektrolīnijas, tilti, ostas un dambji. Jebkura veida būvniecībā vai remontdarbos rodas arī būvgruži, kuri ir atbilstoši jāapsaimnieko un jāiznīcina. Apjomīgu būvgružu daudzumu rada arī graustu un citu veco ēku nojaukšanas darbi.

Būvgružus rada ne tikai būvniecības uzņēmumi, bet arī privātpersonas, kas mājā veic remontu, veic dārza darbus vai ir nolēmuši atjaunot taciņu pagalmā. Tomēr tikai retais apzinās, ka arī par būvgružiem ir jāparūpējas, lai tie nenonāktu apkārtējā vidē un neapdraudētu mūsu dabu, dzīvniekus un arī mūs pašus. Turklāt, ja mežā izgāzta vecu tomātu kaudze sadalīsies un no tā liela posta nebūs, būvgruži bieži satur arī videi un cilvēkiem bīstamas vielas un materiālus, radot postījumu vēl vairākām paaudzēm.

No nelegālo būvgružotāju aktivitātēm ciešam mēs visi

Ik dienu strādājot vides apsaimniekošanas jomā, visai bieži pati sev uzdodu jautājumu – vai tiešām mūsu līdzcilvēki ir gatavi tik bezatbildīgi piesārņot savu apkārtējo vidi, nedomājot ne par savu, ne līdzcilvēku drošību un veselību? Protams, saprotama ir cilvēku vēlme ietaupīt, taču pārdesmit it kā ietaupīti eiro, izmantojot nelegālos būvgružu izvedējus vai vienkārši izberot tos upes vai ezera krastā, vai tuvējā mežā, pēc tam kādam izmaksās pat desmit reizes dārgāk.

Saskaņā ar mūsu veiktajām aplēsēm, vidēji vienas tonnas būvgružu izvešana maksā no 7.30 eiro līdz 33.70 eiro, bet ārpus Rīgas līdz 60 eiro. Savukārt nelegālā būvgružu izvešana iespējama pat par 3.30 eiro tonnā. Protams, redzot šos skaitļus, liekas tikai loģiski, ka nelegālais būvgružu bizness zeļ un plaukst, bet mums apkārt veidojas arvien jaunas būvgružu izgāztuves. Taču realitātē par šo "ietaupījumu" un bezatbildību samaksā visi pārējie – pašvaldības un zemes īpašnieki, kuriem šīs izgāztuves pēc tam jāsakopj, valsts negūto nodokļu ieņēmumu veidā, kā arī visi pārējie iedzīvotāji.
Sakopt vienu šādu nelegālo būvgružu izgāztuvi, zemes īpašniekam vai pašvaldībai izmaksā desmitkārt dārgāk nekā nodrošināt legālu būvgružu izvešanu – līdz pat 100 eiro par tonnu. Galu galā sanāk, ka skopais maksā divreiz. Šajā gadījumā gan skopā dēļ kāds cits ir spiests maksāt ne vien divreiz, bet pat desmit reiz.

Tomēr lielākais nelegālo būvgružotāju nodarītais postījums nav izsakāms naudā, jo videi un Latvijas dabai nodarīto kaitējumu nevar aprēķināt un novērtēt ne ar kādiem līdzekļiem.

Dažādi risinājumi dažādām vajadzībām

Iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem būvdarbi vai remontdarbi nav plānoti tik apjomīgi, lai pasūtītu speciālos konteinerus, ir iespēja pasūtīt speciālus lielos maisus jeb "Big Bag" maisus, kuru cenā tiek iekļauta arī to izvešana. "Big Bag" maisu ietilpība ir līdz 1000 kg (1.3 m3) un tajos var likt gan celtniecības betona un dzelzsbetona konstrukcijas, betonu, ķieģeļus, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, kokmateriālus, koku zarus, krūmus, mēbeles, matračus, paklājus u.tml. Vienlaikus der atcerēties, ka "Big Bag" maisos nedrīkst likt videi kaitīgos materiālus – šīferi, eļļas, riepas, ķīmiskās vielas utt. Par kaitīgo atkritumu izvešanu ir atsevišķi jāsazinās ar savu vides apsaimniekotāju.

Turklāt, veicot legālu un likumīgu būvgružu izvešanu, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji var ietaupīt. Piemēram, šķirojot būvgružus pa to dažādiem veidiem, kā arī šķirojot atsevišķi kartona un plēves iepakojumus, ko, piemēram, SIA "Eco Baltia vide" saviem juridiskajiem klientiem, kuri ir vienojušies par būvgružu izvešanu, izved bez maksas.

Legālie garantē būvgružu atbilstošu apsaimniekošanu

Atbildīgi un legāli būvgružu izvedēji, kāds ir arī SIA "Eco Baltia Vide", nodrošina to, ka būvgruži nonāk tiem paredzētajās vietās – atkritumu poligonos vai pārstrādē. Piemēram, SIA "Eco Baltia Vide" ir noslēgusi līgumus ar vairākiem atkritumu poligoniem, kuros visos gadījumos tiek nogādāti būvgruži, bet sevišķi bīstamo atkritumu savākšanai un utilizācijai tiek piesaistīti arī sertificēti uzņēmumi. Daļa no būvgružiem tiek nodoti arī otrreizējai pārstrādei, piešķirot atkritumiem otru dzīvi.