Par kukuļa izspiešanu apsūdzētās bijušās prokurores Irinas Bogdanovas publiski pieejamās liecības apstiprina par kukuļņemšanu apsūdzētās Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ivetas Bērziņas kriminālprocesa saistību ar Vecrīgas viesnīcu reiderisma shēmu, sacīja advokāts Didzis Vilemsons.
Portāls "Pietiek.com" iepriekš vēstīja, ka Bērziņa tika aizturēta, pamatojoties uz Bogdanovas liecībām, kurās stāstīts par gadu seniem notikumiem, - kā afgāņu izcelsmes Latvijas pilsonis uzņēmējs Gulami "laika posmā no 2013.gada 16.aprīļa līdz 2013.gada 18.decembrim vairākkārtīgi, iespējams, veica kukuļdošanu, izmantojot kā starpnieku Bogdanovu, lai panāktu labvēlīgus spriedumus civillietās, kurās iesaistīti ar viņu saistīti uzņēmumi".
Dokumentā arī norādīts, ka kriminālprocesā iegūtās ziņas apliecina iespējamu Gulami dalību izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar kukuļdošanu labvēlīga lēmuma pieņemšanai saistībā ar SIA "Terahouse-Maxcapital" prasības pieteikumu pret SIA "Homeland", kā arī SIA "966 Freecom", ko pārstāv Vilemsons, prasībā par izpildu raksta izsniegšanu saskaņā ar Rīgas Komerciālo strīdu šķīrējtiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un "966 Freecom" blakus sūdzību OU "Logistic-Ekspress" prasībā pret SIA "W.E.S.S.A.".
Kā paskaidroja Vilemsons, runa bija par viesnīcu "Grand Palace Hotel" Vecrīgā. Šķīrējtiesa pieņēma nolēmumu par nomas līguma izbeigšanu, līdz ar to vajadzēja saņemt izpildu rakstu, bet Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atteica to izsniegt. Šis lēmums tika pārsūdzēts apgabaltiesā, kura arī pieņēma lēmumu izpildrakstu neapstiprināt, un šis lēmums bija galīgs un nepārsūdzams. Rezultātā tika faktiski zaudētas valdījuma tiesības par viesnīcu Grēcinieku ielā, jo īpašniekam ir liegta iespēja viesnīcā iekļūt, lai gan īpašuma tiesības nav mainījušās - īpašnieks arvien ir advokāta pārstāvētais uzņēmums.
Kā ziņots, raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka kratīšana notikusi ne tikai aizturētās tiesneses Bērziņas un tiesneses Guntas Ozoliņas kabinetā, bet arī pašlaik atstādinātās Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses Bormanes kabinetā.
Viens no strīda objektiem šajā lietā ir viesnīca Vecrīgā, ko pārvaldīja Gulami un viņa uzbeku biznesa partneri. Skandāls aizsākās pirms diviem gadiem, kad Gulami pārņēma viesnīcu negodīgā ceļā. Tas bija iespējams, Skotijā nomainot viesnīcas māteskompānijas dalībniekus, kas iecēla Latvijā jaunu valdi un nākamajā dienā pieczvaigžņu viesnīcu pārdeva ar Gulami saistītai firmai. Uzbeku pārstāvji Latvijā uzskata, ka viesnīcu viņiem atņēma, viltojot dokumentus. "Royal Square hotel" jaunie īpašnieki ieguva arī apsaimniekošanas tiesības blakus esošajā Vecrīgas viesnīcā - "Grand Palace Hotel".
"Pietiek", publiskojot Bogdanovas liecības, atsaucas uz Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu par kratīšanas sankciju Gulami dzīvesvietā, un šajā dokumentā norādīts, uz kādu aizdomu pamata tika aizturēta tiesnese Bērziņa un uz ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) virzītais kriminālprocess ir balstīts. No tiesas lēmuma izriet, ka Bogdanova, kura Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā tiek tiesāta par 35 571 eiro kukuļa izspiešanu, ir bijusi starpniece kukuļdošanā, lai ar Bērziņas palīdzību panāktu labvēlīgus spriedumus civillietās, kurās iesaistīti ar Gulami saistīti uzņēmumi.
Dokumentā norādīts, ka iespējamā kukuļošana notikusi pirms aptuveni gada. "Gulams Mohammads Gulami laika posmā no 2013.gada 16.aprīļa līdz 2013.gada 18.decembrim vairākkārtīgi, iespējams, veica kukuļdošanu, izmantojot kā starpnieku Bogdanovu, lai panāktu labvēlīgus spriedumus civillietās, kurās iesaistīti ar viņu saistīti uzņēmumi," teikts tiesas lēmumā.
Bogdanovas pārstāvis zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs norādīja, ka informācija, kas parādījās par Bogdanovas liecībām, nebija līdz galam precīza, tomēr vairāk komentēt viņš atteicās.
Bērziņas aizstāvis zvērināts advokāts Agris Eglītis iepriekš norādīja, ka nekādus komentārus patlaban nesniegs. Arī no amata atstādinātā Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese Tatjana Bormane, kuras kabinetā arīdzan tika veikta kratīšana, nesniedza nekādus komentārus par konkrēto kriminālprocesu.
Tikmēr Bormanei, kura ir atstādināta no amata pienākumu pildīšanas pret viņu ierosināta kriminālprocesa dēļ, ir uzrunāta norīkošanai uz atstādināšanas laiku kādā no piedāvātajiem rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un Tiesu administrācijas darbinieku amatiem, norādīja Tieslietu ministrijas preses sekretāre Līva Rancāne.
Ministrija saņēma atbildi uz izteikto priekšlikumu, bet pašreiz tiesnese nav norīkota viņas izvēlētajā tiesu darbinieka amatā, jo atrodas ilgstošā prombūtnē darba nespējas dēļ. Bormane iepriekš vēl nevēlējās atklāt, kur viņa darbosies.
Arī Bērziņai, kura atstādināta no amata, nosūtīts priekšlikums uz atstādināšanas laiku viņu norīkot kādā no piedāvātajiem rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darbinieku amatiem. Kā norādīja Rancāne, Tiesu administrācija apzināja vakantos tiesu darbinieku amatus tiesās un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) saskaņā ar likumu ''Par tiesu varu'' 19.novembrī nosūtīja priekšlikumu tiesnesei Bērziņai, lūdzot līdz 1.decembrim informēt ministriju, vai viņa piekrīt šādai norīkošanai.
Jau ziņots, ka 12.novembrī aizturētā Bērziņa tiek turēta aizdomās par kukuļņemšanu un starpniecību kukuļošanā, kas saistīti ar amata pienākumu pildīšanu. KNAB veic pirmstiesas izmeklēšanu ģenerālprokurora oktobrī uzsāktā kriminālprocesā par iespējamiem Rīgas apgabaltiesas tiesneses izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem - kukuļņemšanu un starpniecību kukuļošanā, kas saistīti ar amata pienākumu pildīšanu.
Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, lai KNAB izmeklētājs atzītu vienu amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli, par aizdomās turēto kukuļņemšanā un starpniecībā kukuļošanā. Aizdomās turētajai personai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Jau ziņots, ka Bērziņa patlaban ir atstādināta no amata. Apgabaltiesa no KNAB bija saņēmusi paziņojumu par to, ka ģenerālprokurors ir sācis kriminālprocesu pret tiesnesi par iespējamiem izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pantus gan tiesa nenorādīja, jo tas ir KNAB kompetencē. Līdz ar to, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu", ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, - viņš tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar brīdi, kad attiecīgā tiesa saņēmusi procesa virzītāja paziņojumu, līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
