Jēkabpilī, Ozolsalā bijis paredzēts būvēt celulozes rūpnīcu, izcirst hektāriem mežu, un zviedru investori plānoja ieguldīt divus miljardus dolāru. Celulozes rūpnīcas projektu bija ieplānojusi Latvijas valsts. Zemkopības ministrija izveidoja uzņēmumu "Baltic Pulp", un piesaistīja somu un zviedru investorus. "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis bijis viens no tiem, kas finansējis kampaņu pret rūpnīcu, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".
"Latvijas valsts apzinājās, ka ir daudz papīrmalkas, ka tā iet projām un kaut ko vajadzētu darīt, lai no šīs papīrmalkas celulozi ražotu nevis otrpus jūrai, bet šinī pusē jūrai. Tā bija sākotnējā doma," raidījumam norādījis bijušais AS "Baltic pulp" projekta vadītājs Grigorijs Rozentāls.
Celulozes rūpnīcas projekts tomēr iestrēga. Bija sākusies 2005.gada pašvaldību vēlēšanu kampaņa un Rīgas mērs Gundars Bojārs kļuva par ekologu un cīnītāju pret Daugavas piesārņojumu, norāda "Nekā Personīga".
"Toreiz Bojārs bija Rīgas mērs un Bojārs sacēla to ažiotāžu. A kas ta Bojāram? Bojārs gatavojās uz otro termiņu. A ko viņam? Ļoti elementāri. Bija "mesidžs" pacelts tāds, ka šī celulozes rūpnīca sajauks ūdeni un rīdzinieki tai laikā ņēma no Daugavas kaut kur 60% ūdens," raidījumam paudis Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, "Un es teicu - jūs veči, drusciņ uzmanīgi, ievelciet elpu pirms pašvaldību vēlēšanām. Neviens mani neklausīja. Un cienījamais Bojārs tur sacēla tādu ažiotāžu un nopirka zinātnieku baru. Otra puse - otru zinātnieku baru."
Rīgas dome kampaņā pret celulozes rūpnīcu iesaistīja arī nodokļu maksātāju naudu. Finansēja filmu „Netīrā celuloze", norāda raidījums.
"Mēs nonācām līdz situācijai, ka šeit uz okupācijas muzeja stāvēja liels plakāts, kur bija uzzīmēta asaka, apakšā bija rakstīts - celuloze pie Daugavas nes nāvi. Mēs zinām, ka no Rīgas domes tika aiziets pie direktora un pateikts, ka šim plakātam tur ir jābūt,'' pastāstījis Rozentāls.
Ikšķilē, Daugavas piekrastē, pāri upei atradies uzņēmēja Jura Savicka namīpašums. Savickis iebildis pret celulozes rūpnīcas būvniecību kā ārkārtīgi neekoloģisku. Kā norāda raidījums, viņš arī ziedojis naudu filmas tapšanai, lai panāktu to, ka rūpnīcu nekad neuzceļ.
Savickis sarunā ar "Nekā Personīga" atzinis, ka iesaistījies celulozes projekta "norakšanā", to apspriedis ar tā laika vicepremjeru Ainaru Šleseru.
Punktu projektam pielicis Vides ministra Raimonda Vējoņa vadītais Ietekmes uz vidi uzraudzības birojs, kas aizliedzis ieplānoto celulozes tehnoloģiju. Zviedru investori uzcēluši rūpnīcu Urugvajā. Ap to pašu laiku līdzīga rūpnīca tapusi arī Vācijā.
Savukārt Ogrē Francijas uzņēmums "Saint Gobain" blakus "Ogres trikotāžas kombinātam" vēlējies būvēt siltumizolācijas rūpnīcu, ieguldot 80 miljonus eiro un dodot darbu 250 cilvēkiem, vēsta raidījums. Ogrēnieši pateikuši nē - nāks smakas un būs piesārņojums.
Projekta toreizējie īstenotāji vaino konkurentus, kuri sakūdījuši Ikšķiles iedzīvotājus protestiem. Radio dīdžejs Kaspars Upacieris raidījumam pavēstījis, ka viņam pret siltumizolāciju nekā personīga neesot bijis. Projekta īstenotāji gan bijuši augstprātīgi un uz iedzīvotāju bažām raudzījušies ar aizvainojumu, turklāt nav vēl bijusi krīze, kad katra darbavieta bija no svara: "Jo tad arī bija drusciņ cita situācija. Tad Ikšķilē bija ļoti labi ar naudām un tad tie daži desmiti tūkstoši, ko viņi tur solīja mēnesī vai pat simti nu tajā gadā, nu tie nebija tik ļoti interesanti, lai nu, teiksim... Nu un tad sākās tā krīzīte. Nu jā."
Taču raidījums norāda, ka šie nav vienīgie piemēri. Salcevičs atceras, ka protesta dēļ Latvija zaudējusi iespēju ražot pati savus ūdens attīrošos elementus.
Protestu dēļ neīstenotajos projektos pazudušas vairāk kā 1000 darbavietas un vismaz pusotrs miljards eiro neiegūtu investīciju. Lielo projektu īstenotāji atceras, ka sastapušies ar gadījumiem, kad pie viņiem nākuši politisko spēku starpnieki un devuši mājienus, ka bez protestiem varētu arī iztikt, ja vien projekta finansētāji dalītos ar vietējo varu. Šādi piedāvājumi esot noraidīti, ziņo "Nekā Personīga".
Savukārt Mārupes mērs Mārtiņš Bojārs kļuvis par Baltijas lielākā dzelzceļa projekta Rail Baltic apkarotāju. Atšķirībā no celulozes un siltumizolācijas Rail Baltic nav klasisks investīciju projekts. Plānotie ieguldījumi 1,27 miljardi eiro. Dzelzceļa būvnieki sola 12 000 darbavietu celtniecības laikā, vēsta raidījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
