Foto: AFP/Scanpix
Pagājušā gada novembrī Eiropas aģentūra "Fronteks" devusies palīgā Itālijai, kā arī Spānijai un Grieķijai. Aģentūra lūgusi palīdzību visām dalībvalstīm - arī Latvijai. Valsts robežsardze operācijām Vidusjūrā nodevusi maksimālo, ko Latvija atļauties - vairākus speciālistus uz sauzemes Itālijā un Bulgārijā, kuri apmācīti veikt pirmās intervijas ar bēgļiem, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Bijušais Eiropas komisārs Andris Piebalgs ir pārliecināts, ka Latvijai bēgļu uzņemšana ir nenovēršama. Savukārt Valsts robežsardzei trūkst telpu bēgļu izvietošanai, tāpēc tā izmanto ieslodzījumu vietu Daugavpilī.

Statistikas dati liecina, ka pēdējā gada laikā Latvijas zaļo robežu ar Krieviju nelikumīgi šķērsojuši 365 cilvēki. No 276 kilometrus garās robežas ar Krieviju par 0,5 miljoniem eiro Latvija šogad spēs ierīkot vien deviņus kilometrus, ziņo "Nekā Personīga".

Viens no robežsargiem, kas darbojās Vidusjūras apkaimē Kaspars Liepiņš raidījumam norādījis, ka "galvenais pienākums ir grieķu krasta apsardzei sniegt atbalstu. "Mums uz kutera atrodas arī viens grieku sakaru virsnieks, kurš ir sakaros ar grieķu krasta apsardzes darbiniekiem. Imigranti ir palikuši grudrāki. Viņi veic ārkārtas zvanu uz glābšanas tālruni, ka viņiem ir salūzis dzinējs vai beigusies degviela un mums ir jāsniedz viņiem palīdzība. Un tas viss notiekas jūrā. Vairākas jūdzes no krasta," pieredzē dalījusies Valsts robežsardzes amatpersona.

Robežsargs savām rokām glābis daudzus cilvēkus. Bijuši gadījumi, kad bēgļi pārrēķinājuši spēkus un pārdūruši laivu septiņus kilometrus no sauszemes. Liepiņa kolēģis uz otra kutera šovasar piedzīvojis arī šaušanu. Atbildīgais par bēgļu laivu nav gribējis padoties, tāpēc grieķu robežsargs pielietojis ieroci, vēstī raidījums.

Bijušais Eiropas attīstības sadarbības komisārs Piebalgs uzskata, ka bēgļu krīzi bijis iespējams paredzēt. Kad notika arābu revolūcija, Lībijā tika gāzts vadoņa Kadafi režīms, valstī sākās haoss. To izmantojuši bēgļu kontrabandisti, norāda "Nekā Personīga". Iedzīvotāji bēguši uz Turciju, Jordāniju un Libānu. Tur izveidojušās nometnes, ko finansējusi arī Eiropa. Tobrīd Eiropas Savienībai licies, ka labāk dot naudu bēgļu apmetņu veidošanai nekā uzņemt miljoniem patvērumu meklētājus.

" Es zinu, ka ir ļoti daudz gudrinieku, kuri saka – kāpēc tas nav paredzēts. Bet ir 28 Eiropas valstis. Ja mēs nevaram Latvijā vienoties, vai 250 ir pareizais cipars. Tad iedomājieties 28 dalībvalstu starpā vienoties par kopējo migrācijas attieksmi. Tas faktiski ir neiespējami," pašreizējo situāciju bēgļu jautājumā raidījumam skaidrojis Piebalgs.

Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars raidījumam sacījis, ka konkrēti gadījumi liek drošību sargājošai iestādei būt uzmanīgai. "Šīs nedēļas sākumā mēs aizturējām divas cilvēku grupas netālu no Lietuvas robežas. Irākas pilsoņi un ir zināmas pazīmes, ka šie cilvēki nāk no dienvidiem. Tātad, jau parādās pirmie cilvēki," notikumus stāstījis Robežsardzes priekšnieks.

"Es ļoti ceru, ka tā nebūs tendence, bet šodien mūsu tas konkrētais gadījums liek būt uzmanīgiem. Ka, ne tikai uz austrumu robežas turpināsies šīs pārkāpumu sērijas, bet pilnīgi iespējams, ka var paradīties cilvēki ,kas paši savā gaitā ar pavadoņiem jau virzās no Eiropas dienvidiem uz Ziemeļiem un varētu būt, ka mēģinās šķērsot mūsu valsti," norādījis Garbars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!