Nepārskatot tiesas lēmumu Liepiņa lietā, viņš zaudēs deputāta mandātu  (39)

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere portālam "Delfi" skaidroja, ka pēc Zemgales apgabaltiesas notiesājošā sprieduma, Liepiņam ir vairākas iespējas, tostarp 10 dienu laikā pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā.

Ja spriedums netiek pārsūdzēts vai sūdzība netiek pieņemta, notiesājošais spriedums stājas spēkā. Līdz ar to atbilstoši Saeimas Kārtības rullim Liepiņš zaudētu deputāta pilnvaras. Tāds pats scenārijs gaidāms, ja kasācijas instance nepārskata apgabaltiesas lēmumu.

Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.

"Ir nepieciešams vai nu kasācijas instances tiesas spriedums vai arī, ja sūdzība netiek pieņemta vai lēmums netiek pārskatīts - stājas spēkā apgabaltiesas lēmums," klāstīja Meistere.

Ja sūdzība tiek pieņemta, ir jāgaida kasācijas instances tiesas spriedums, un līdz tam Liepiņam paliek spēkā līdz šim noteiktie ierobežojumi - pēc Saeimas lēmuma par piekrišanu Liepiņa krimināllietas turpmākai izskatīšanai tiesā viņš nevar piedalīties parlamenta sēdēs, kā arī saņem pusi no algas.

Lai sūdzība par spriedumu tiktu pieņemta, tā jāpamato ar būtiskiem Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem. Lēmums par sūdzības nepieņemšanu nav pārsūdzams.

Jau vēstīts, ka Zemgales apgabaltiesa otrdien Liepiņu atzinusi par vainīgu nepatiesu ziņu sniegšanā valsts amatpersonas deklarācijās.

Liepiņam paredzēts piemērot nauda sodu 1080 eiro apmērā.

Jelgavas tiesa 17. septembrī krimināllietā par nepatiesu ziņu sniegšanu pilnībā attaisnoja Liepiņu. Viņam bija celta apsūdzība par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Spriedumu pārsūdzēja prokurore, un Zemgales apgabaltiesa Liepiņu otrdien atzinusi par vainīgu nepatiesu ziņu sniegšanā valsts amatpersonas deklarācijās.