Svētdien aprit 130 gadi kopš Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dzimšanas. Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties Latvijas Nacionālā arhīva video par Meierovica ikdienu 1925. gadā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), svētdien piedaloties Meierovica 130. jubilejas atceres svinīgajos pasākumos Durbē, atzina, ka Meierovica ieguldījums valsts starptautiskajā atzīšanā ir pelnījis vislielāko atzinību.

Uzrunājot klātesošos svētbrīdī Durbes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, ministrs uzsvēra Meierovica paveikto pašaizliedzīgo darbu Latvijas valsts labā, panākot Latvijas starptautisko atzīšanu, uzņemšanu Tautu Savienībā un Baltijas valstu savienības noslēgšanu. Viņš bija arī pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis ārvalstīs, kas licis pamatus Latvijas ārlietu dienesta izveidei.

"Ar spēcīgu gribu, ar patiesu ideju apveltīti cilvēki var daudz. Tādēļ ir īpaši svarīgi atcerēties tos cilvēkus, pateicoties kuriem mums šodien ir neatkarīga, demokrātiska un starptautiski atzīta valsts,” klāstīja Rinkēvičs, aicinot ikvienu apzināties šo vērtību.

Atklājot pirmajam ārlietu ministram veltīto piemiņas plāksni pie Durbes muzeja – toreizējā doktorāta un Meierovica dzimšanas vietas, – Rinkēvičs uzsvēra, ka novada iedzīvotāji var būt lepni par izcilā valstsvīra saikni ar Durbi.

Meierovics dzimis 1887. gada 5. februārī Durbē. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome 19. novembrī Meierovicu iecēla par jaunās valsts ārlietu ministru. Viņa vadībā tika izveidots Latvijas ārlietu resors – Ārlietu ministrija ar diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, nosakot valsts ārpolitikas pamatvirzienus un uzdevumus.

1921. gada 26. janvārī ārlietu ministra Meierovica, Latvijas diplomātu un visu ārlietu dienesta darbinieku darba rezultātā Latvijas Republika ieguva starptautiski "de iure" atzītas valsts statusu. Meierovics arī piedalījās miera līgumu noslēgšanā ar Vāciju un Krieviju 1920 .gadā.

Divreiz Meierovics ieņēma Latvijas Ministru prezidenta posteni, vienlaikus palikdams arī ārlietu ministra amatā. Viņš bija Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputāts.

Meierovics gāja bojā autoavārijā 1925. gada 22. augustā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!