Par rezolūciju Strasbūrā nobalsojuši 568 deputāti, kamēr 34 bija pret un 77 atturējās, norāda parlamentā.
Eiropas Parlaments rezolūcijā nosodīja šķēršļus, ar kuriem saskārušies dažu dalībvalstu parlamenti un tiesu sistēmas, izmeklējot izskanējušās ziņas par CIP cietumiem to teritorijā. Izmeklēšana saskārusies ar tādām nepilnībām, kā liegums piekļūt dokumentiem, politiskais spiediens, stingru izmeklēšanas metožu trūkums, nesadarbošanās un procesa necaurspīdīgums, uzskata deputāti.
"Šīs dienas balsojums apliecina, ka Eiropas Parlaments neatlaidīgi cīnās par patiesības noskaidrošanu, nevis tās noliegšanu vai aizmiršanu. Tas apliecina, ka Savienības demokrātiskais pamats ir spēcīgāks par šauri nacionāliem, slepeniem apsvērumiem", pēc balsojuma teica Francijas deputāte Helene Flautre no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības frakcijas. Rezolūcija balstīta uz faktu, ka Eiropā īstenota plaša un pretlikumīga programma, kuras ietvaros spīdzināti un bez vēsts pazuduši cilvēki. To dokumentāri apliecina jauni atklātībā nonākuši fakti par Eiropas gaisa telpas drošības organizācijas "Eurocontrol" pārziņā esošo Eiropas gaisa telpu, norādījusi deputāte.
Deputāti aicina Rumāniju sākt neatkarīgu izmeklēšanu par iespējamām slepenām CIP ieslodzījuma vietām, "jo īpaši ņemot vērā jaunos pierādījumus par lidojumiem starp Rumāniju un Lietuvu". Savukārt Lietuvu parlaments aicina "pildīt savu pienākumu atsākt izmeklēšanu par Lietuvas līdzdalību CIP programmā".
Polija mudināta "turpināt kriminālizmeklēšanu par personu slepenu turēšanu apcietinājumā", bet deputāti pauž neapmierinātību par "nepietiekamu oficiālo saziņu par izmeklēšanas apjomu, gaitu un rezultātiem".
Parlaments aicina arī Somiju, Dāniju, Portugāli, Itāliju, Apvienoto Karalisti, Vāciju, Spāniju, Īriju, Grieķiju, Kipru, Rumāniju un Poliju atklāt visu nepieciešamo informāciju par visiem aizdomīgiem gaisa kuģiem, kuri, iespējams, saistīti ar CIP darbību to teritorijā, norāda deputāti.
Jau vēstīts, ka izmeklēšana par iespējamo cietumu klātbūtni dalībvalstīs, to skaitā Lietuvā, līdz šim nav vainagojusies ar panākumiem, bet ir saskārusies ar dažādiem šķēršļiem un ASV nevēlēšanos sadarboties.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau vēstīja, ka 2005. gadā ASV mediji ziņoja, ka pirms gandrīz četriem gadiem pēc 11.septembra uzbrukumiem CIP esot izveidojusi slepenu cietumu sistēmu. Tajā bijuši objekti astoņās valstīs, arī Afganistānā, Taizemē un Austrumeiropas valstīs, raksta avīze, atsaucoties uz vārdā neminētām ASV un citu valstu amatpersonām.
Šī informācija izraisīja ASV un citur pasaulē jaunas bažas par to cilvēku likteni, kas aizturēti Vašingtonas pasludinātajā karā pret terorismu.
Laikraksts nenosauc šīs Austrumeiropas valstis pēc ASV amatpersonu lūguma, jo tās baidās, ka teroristi var vērsties pret šīm valstīm.
Tajā pašā laikā nevalstiskā organizācija "Human Rights Watch" paziņoja, ka gūstekņu turēšanai vispiemērotākās ir Polija un Rumānija. ASV administrācija nav nedz noliegusi, nedz apstiprinājusi minēto laikraksta informāciju.
Tajā pašā laikā virkne Austrumeiropas valstu, arī Polija un Rumānija noliedza, ka to teritorijā atrastos kādi slepeni ASV cietumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
