Šis likumprojekts, kurš paredz paaugstināt nodokļus turīgākajiem amerikāņiem, tika pieņemts pēc ilgām sarunām starp viceprezidentu Džo Baidenu un republikāņiem Senātā, 89 senatoriem balsojot par un astoņiem - pret.
Likumprojekts vēl tiks izskatīts Kongresa apakšpalātā Pārstāvju palātā, kas to varētu apstiprināt otrdien. Lai tas varētu iegūt likuma spēku, ir nepieciešams apstiprinājums abās Kongresa palātās.
Lai gan šo likumprojektu neizdevās pieņemt pirms jaunā gada sākuma, otrdien fiskālās klints sekas vēl nebūs jūtamas, jo ASV ir brīvdiena.
Panāktā kompromisa vienošanās paredz palielināt nodokļus tikai tām mājsaimniecībām, kuru ienākumi gadā pārsniedz 450 tūkstošus dolāru (238 tūkstošus latu). Demokrāti iepriekš mēģināja panākt nodokļu palielināšanu tikai tām mājsaimniecībām, kuru ienākumi gadā pārsniedz 250 tūkstošus dolāru (132 tūkstošus latu).
Vienošanās par tēriņu samazināšanu, kas tiktu veikta 10 gadu laikā 1,2 triljonu ASV dolāru (635 miljardu latu) apmērā, tika atlikta par diviem mēnešiem.
Panāktā vienošanās arī paredz palielināt nodokļus mantojumam un investīciju kapitālam, par vienu gadu pagarināt bezdarba pabalstus diviem miljoniem cilvēku un par pieciem gadiem pagarināt nodokļu atlaides trūcīgajām un vidusšķiras ģimenēm.
ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka demokrātu un republikāņu līderi Senātā ir pieņēmuši vienošanos, kas "pasargā 98% amerikāņu un 97% mazo uzņēmumu īpašnieku no nodokļu paaugstināšanas vidusšķirai".
"Lai gan ne demokrāti, ne republikāņi nepanāca visu, ko bija gribējuši, šī vienošanās ir pareizā lieta mūsu valstij, un Pārstāvju palātai to vajadzētu pieņemt bez kavēšanās," sacīja Obama.
Senāta republikāņu līderis Mičs Makonels sacīja, ka panāktā vienošanās ir "nepilnīgs risinājums mūsu vēlētāju pasargāšanai no pavisam reālām finansiālām sāpēm, bet, manuprāt, tas bija šo pūļu vērts".
Demokrātu senatori atzina, ka panāktā vienošanās nav perfekta, bet "ir daudz labāka par [ASV ekonomikas] nokrišanu no [fiskālās] klints".
Pārstāvju palātā dominējošie republikāņi tomēr pieļāva iespēju, ka varētu izdarīt grozījumus šajā likumprojektā, kad tas tiks iesniegts pieņemšanai Pārstāvju palātā.
Tā sauktā fiskālā klints ir automātiska tēriņu samazināšana un nodokļu paaugstināšana no 1.janvāra, ko paredz pašlaik spēkā esošie likumi par budžetu un nodokļiem. Ja ASV administrācija un republikāņu kongresmeņi nepanāktu kompromisu fiskālās klints novēršanai, tad šogad nodokļi tiktu paaugstināti par 536 miljardiem dolāru (284 miljardiem latu), bet izdevumi samazināti par 110 miljardiem dolāru (58 miljardiem latu). Šādas tēriņu samazināšanas un nodokļu paaugstināšanas dēļ pastāv risks, ka ASV ekonomika ieslīgtu atpakaļ recesijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
