Grieķijas Finanšu ministrijas uzdevumā izveidotā ziņojumā secināts, ka Berlīne Atēnām ir parādā miljardiem eiro Otrā pasaules kara reparācijās. To summa būtu pietiekama, lai pārvarētu Grieķijas parādu krīzi, pirmdien vēsta žurnāls "Spiegel".
Pie 80 lappušu garā ziņojuma, kurš klasificēts kā "augstākās slepenības", Finanšu ministrijas uzdevumā mēnešiem strādājusi ekspertu komanda, atsaucoties uz grieķu laikraksta "To Vima", raksta "Spiegel".
"Grieķija nekad nav saņēmusi nekādu kompensāciju ne par aizdevumiem, ko bija spiesta izsniegt Vācijai, ne par karā ciestajiem zaudējumiem," pie tāda secinājuma esot nonākusi komisija, liecina "To Vima" rīcībā esoša nopludinātā informācija.
Pētījums balstīts 761 sējumā arhīvu materiālu. Ekspertu grupas vadītājs Panagiots Karakuss grieķu laikrakstam pastāstīja, ka ir caurskatīti 190 000 lappušu dokumentu, kas bijuši izkaisīti dažādos arhīvos visā valstī. Bieži dokumenti bijuši salikti maisos un glabāti sabiedrisko ēku pagrabos.
Laikraksts gan neatklāj, kāds ir komisijas aprēķinātais kompensāciju apmērs, kas pienāktos Grieķijai. Iepriekšējie Grieķu organizāciju aprēķini liecina, ka par sagrautās infrastruktūras atjaunošanu Berlīne Atēnām ir parādā 108 miljardus eiro (76 miljardi latu), bet vēl 54 miljardus eiro (38 miljardi latu) par piespiedu aizdevumiem, kas izmaksāti no 1942. līdz 1944. gadam, skaidro "Spiegel". Aizdevumus, kuri izlietoti vācu okupācijas spēku apgādei un algām, izsniegusi Grieķijas Banka.
Kopējā summa – 162 miljardi eiro (114 miljardi latu) - ir gandrīz 80% no Grieķijas pašreizējā ikgadējā iekšzemes kopprodukta. Iegūstot visu šo summu Grieķija spertu milzīgu soli sava parādu krīzes atrisināšanas virzienā, norāda "Spiegel". Berlīne gan līdz šim nav izrādījusi vēlmi pārskatīt jautājumu par reparāciju piešķiršanu Atēnām.
Atturīgas prasības virzīšanā ir arī pašas Atēnas. Valdība uzskata, ka situācija ir sevišķi jutīga, jo baidās, ka ziņojums varētu sagandēt Grieķijas attiecības ar Eiropas Savienības svarīgāko ieguldītāju ekonomiskās krīzes novēršanā.
Atšķirīgs viedoklis ir Grieķijas sabiedrībai. "To Vima" raksta, ka uz Grieķijas valdību tagad gulstas "vēsturiska atbildība", tai būtu jāpublicē visi secinājumi un jādefinē sava nostāja šajā jutīgajā jautājumā, kas ir "eksplodējis kā bumba" laikā, kad "galēju spiedienu izdara aizdevēji".
Politiskie analītiķi uzskata, ka Grieķijas valdība ir negribīga sākt ar Vāciju risināt šo jautājumu. Tikmēr oficiālo valdības nostāju nesen raksturoja finanšu ministra vietnieks Krists Staikurs. Viņš norādīja, ka Grieķija uzskata jautājumu par atvērtu un "patur tiesības novest to pie apmierinoša rezultāta", raksta "Spiegel".
Ziņojums vairs neatrodas Finanšu ministrijā, bet martā ir nodots Ārlietu ministrijai un premjerministram Antonim Samaram. "Tas būs augstākā līmeņa politisks lēmums, kā to izmantot, un Samara kungs būs tas, kuram jāizlemj," "Spiegel" atklāja kāda augsta ranga valdības amatpersona. "Šis nav laiks, lai sāktu cīņu ar Berlīni," piebilst avots.
Eiropas dienvidu valsti Grieķiju ļoti smagi skāra ekonomiskā krīze. 2009. gadā valsts ekonomika piedzīvoja recesiju, zaudēja investoru uzticību un iedzīvojās dziļos parādos. 2010. gadā Grieķija pirmo reizi lūdza starptautisko aizdevumu, lai izvairītos no valsts maksātnespējas.
Ekonomniskā lejupslīde valstī turpinās jau sešus gadus, bet izaugsmi neprognozē ātrāk par 2014. gadu. Kopumā starptautiskie aizdevēji Grieķijai apsolījuši 240 miljardus eiro lielu aizdevumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
