Foto: AP/Scanpix

Ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīts nemiernieku grupējums un Rietumu atbalstītais opozīcijas bruņotais spēks "Brīvās Sīrijas armija" (BSA) pēc savstarpējām kaujām par kādu Sīrijas ziemeļu pilsētu, ir noslēguši pamieru, vēsta raidsabiedrība BBC.

Radikālo islāmistu grupējums "Irākas un Sīrijas islāma valsts" (ISIS) trešdien padzina BSA no Aazāzas pilsētiņas Turcijas pierobežā. Nemiernieku dažādo frakciju sadursmes raisa bažas par to, ka konflikta plosītajā valstī var izcelties "karš karā".

Pamiera vienošanā paredz apmainīties ar gūstekņiem un atdot otras puses īpašumu, ziņo BBC. Analītiķi uzskata, ka lielākā iespēja saņemt ASV un citu valstu ieročus un atbalstu ir tieši BSA, ja tā skaidri norādīs uz to, ka norobežojas no radikālajiem islāmistiem, skaidro BBC.

Sadursmes Aazazā sākušās, kad lauka hospitālī nogādāts kāds ievainots islāmistu kaujinieks, kuram nav paticis, ka viņš nofilmēts videomateriālā, kas paredzēts ziedojumu vākšanai. Kaujinieks pieprasījis videoierakstu atdot un saucis palīgā savus cīņu biedrus.

Slimnīcu apsargājuši BSA biedri, kas pēc ISIS uzbrukuma pilsētai bijuši spiesti to atstāt, norāda BBC.

Zināms, ka ISIS iepriekš arestējis vairākus aktīvistus, žurnālistus un pat šariata tiesas amatpersonas. Kāds vietējais iedzīvotājs stāsta, ka kopš radikālo islāmistu ierašanās pilsētiņā neviens atklāti nesmēķē, jo stingrie islāma likumi aizliedz tabakas lietošanu.

Vēstīts, ka radikālo islāmistu un sekulāro pret prezidenta Bašara al Asada valdību karojošo nemiernieku attiecības draud vēl vairāk paplašināt vairāk nekā divus gadus ilgstošo konfliktu.

Nemiernieki, kuri ir apvienojušies zem BSA vadības, stāsta, ka ir saniknoti par džihādistu grupējumu rīcību, sevišķi izceļot ar teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīto "Al Nusra", kas vēloties "nolaupīt revolūcijas mērķus".

Jūlijā ar  "Al Qaeda" saistīti islāmisti nogalināja augsta ranga BSA komandieri Kamalu Hamami.

Sīrijā ir notikuši arī daudzi citi līdzīgi incidenti, kas norāda uz dažādu konkurējošu nemiernieku grupu cīņu, norāda BBC korespondents Libānā Pols Vuds. Cīņa ir daļēji gan par varu, gan ideoloģiska, jo islāmisti vēlas nodibināt teokrātisku režīmu.

Galvenais bruņoto nemiernieku grupējums un jumta organizāciju BSA, kurā ir aptuveni 40 000 biedru, 2011. gadā Turcijā dibināja Sīrijas armijas dezertieri. Lai gan divus gadus ilgstošajā konfliktā pret valdību BSA ir guvusi zināmus panākumus, tās līderi norāda, ka nespēs uzvarēt prezidenta Bašara al Aasada spēkus bez moderniem ieročiem.

"Irākas un Sīrijas islāma valsts" ir viena no galvenajām Sīrijā pret režīmu karojošajām ar "Al Qaeda" saistītajām grupām, kas savās kontrolētājās teritorijās ir veicinājusi šariata likumu ieviešanu, skaidro BBC.

Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu. 

Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!