Ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīts Sīrijas bruņoto nemiernieku grupējums nogalinājis augsta ranga opozīcijas "Brīvās Sīrijas armijas" komandieri, vēsta raidsabiedrība BBC.
Nemiernieku bruņoto grupējumu jumta organizācijas "Brīvās Sīrijas armija" (BSA) Augstākās militārās padomes loceklis Kamals Hamami (pazīstams arī kā Abu Basels al Ladkani) nogalināts, kad Latākijā, lai apspriestu "kauju plānus", ticies ar islāmistu kaujinieku grupu "Irākas un Levantes islāma valsts", paziņoja BSA.
""Islāma valsts" man piezvanīja un pateica, ka ir nogalinājuši Abu Badelu un ka nogalinās visu Augstāko militāro padomi," ziņu aģentūrai "Reuters" pastāstīja BSA pārstāvis Kvasesms Sadedins.
Sīrijā ir notikuši arī daudzi citi līdzīgi incidenti, kas norāda uz dažādu konkurējošu nemiernieku grupu cīņu, norāda BBC korespondents Libānā Pols Vuds. Cīņa ir daļēji gan par varu, gan ideoloģiska, jo islāmisti vēlas nodibināt teokrātisku režīmu.
Galvenais bruņoto nemiernieku grupējums un jumta organizāciju BSA, kurā ir aptuveni 40 000 biedru, 2011. gadā Turcijā dibināja Sīrijas armijas dezertieri. Lai gan divus gadus ilgstošajā konfliktā pret valdību BSA ir guvusi zināmus panākumus, tās līderi norāda, ka nespēs uzvarēt prezidenta Bašara al Aasada spēkus bez moderniem ieročiem.
"Irākas un Levantes islāma valsts" ir viena no galvenajām Sīrijā pret režīmu karojošajām ar "Al Qaeda" saistītajām grupām, kas savās kontrolētājās teritorijās ir veicinājusi šariata likumu ieviešanu, skaidro BBC.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
