"Piektdien, 14. februārī, ir atbrīvots pēdējais no 234 pirms tam aizturētiem protestētājiem - Dmitrijs Poltavecs," teikts "Eiromaidana" kustības štāba paziņojumā.
Poltavecs tika aizturēts 23. janvārī Gruševska ielā, kur vairākas dienas notika protestētāju sadursmes ar miliciju. Viņam izvirzītas apsūdzības par piedalīšanos masu nekārtībās.
Mīkstināt drošības līdzekli ierosinājusi prokuratūra. Piektdienas rītā apcietinājumā atradušies vēl 11 protestu dalībnieku, kuri visi tagad atrodas mājas arestā.
Protestu dalībnieki atbrīvoti trīs dienas pirms paiet valdības pieņemtā amnestijas likuma pēdējais termiņš. Šis likums, kuru opozīcija un protestu dalībnieki noraidīja, paredz, ka demonstrantiem līdz 17. februārim jāpamet ieņemtās valdības ēkas un jānojauc barikādes.
Valdība pretī solīja atbrīvot un atcelt apsūdzības aizturētajiem protestētājiem, izņemot tos, kas apsūdzēti smagos noziegumos. Nosacījumu neizpildīšanas gadījumā likums zaudēs spēku.
Februāra sākumā kļuva zināms, ka, neskaitot politisko opozīciju, sarunās ar varasiestādēm iesaistījušies Afganistānas kara veterāni un nacionālistu organizācija "Labais sektors" - radikāli noskaņota apvienība, kas piedalās protestos. Viņiem it kā izdevies vienoties par ieslodzīto atbrīvošanu apmaiņā pret Kijevas domes ēkas un Gruševska ielas atbrīvošanu, skaidro vietne "Lenta.ru".
Vēstīts, ka Ukrainā kopš novembra beigām notiek pret valdību vērsti protesti, kurus izprovocēja prezidenta Viktora Janukoviča lēmums Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīt sadarbības līgumu ar ES. Sākumā demonstranti pulcējās Kijevas Neatkarības laukumā, bet vēlāk nemieri pārņēma arī reģionus.
Pret valdību vērstais nosakņojums un protesti pastiprinājās, kad varas iestādes centās Kijevas centrā sapulcējušos cilvēkus izdzenāt ar spēku.
Situācija eskalējās 19. janvārī, kad izcēlās milicijas un radikāli noskaņotu protestētāju sadursmes. Tas sekoja parlamenta pieņemtajiem likumiem, kas ievērojami ierobežoja vārda brīvību un tiesības protestēt. Vairāki simti cilvēku ir cietuši, kā arī vairāki ir gājuši bojā. Tāpat fiksēti gadījumi, kad cilvēki nolaupīti un spīdzināti. Opozīcijā tajā apsūdz tiesībsargājošās iestādes, kuras savu atbildību kategoriski noliedz.
Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai, lai gan ir atkāpies premjers Mikola Azarovs, atcelti pretrunīgi vērtētie likumi un Janukovičs solījis reformēt valdību. Demonstrantu prasība ir prezidenta atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
