Piektdien paiet Ukrainas karavīriem Krimā izvirzītā ultimāta termiņš, līdz kura beigām militāristiem ir jāpieņem lēmums par nosacījumu pieņemšanu vai pussalas pamešanu, vēsta aģentūra UNIAN.
Krievijas anektētās Krimas amatpersonas Ukrainas karavīriem piedāvāja trīs iespējas - nodot zvērestu Krievijai un turpināt dienestu tās armijā, saņemt Krievijas pasi un turpināt dzīvot Krimā kā civilpersonai, vai saņemt 4000 grivnas (281 eiro) un uz visiem laikiem pamest pussalu, ziņo "Radio Svoboda".
Ukrainas jūrnieki ar bažām gaida ultimāta termiņa beigas, jo pagaidām no Ukrainas Aizsardzības ministrijas nav saņemta pavēle par turpmāko rīcību, norāda medijs.
Virsnieks no kāda Ukrainas kara flotes kuģa, kura nosaukums netiek atklāts drošības apsvērumu dēļ, stāsta, ka, paliekot Krimā, ukraiņu jūrnieki saskaņā ar Krievijas likumiem var kļūt par kara noziedzniekiem.
Savukārt vienkārši nododot kuģus krieviem, jūrnieki kļūtu par valsts nodevējiem Ukrainā, skaidro virsnieks, norādot, ka bez atbilstošas pavēles kuģi pamest netaisās.
Donuzlavā iesprostota kuģa "Čerkasi" jūrnieki pieprasa no valdības konkrētus lēmumus par turpmāko rīcību, ziņo laikraksts "Ukrainskaja Pravda". Jūrnieki vēršas pie pagaidu prezidenta, premjera, aizsardzības ministra un armijas vadības.
Kuģa komanda grib skaidrību, kā rīkoties un kas notiks tiem, kuru vecāki atrodas Ukrainā, bet sievas un bērni okupētās Krimas teritorijā un otrādi, kā arī tiem, kuru ģimenes dzīvo Krimā. Jūrnieki lūdz tuvākajā laikā apstiprināt okupētās Krimas teritorijā esošo karavīru ģimeņu evakuācijas plānu.
"Mums nav laika gaidīt, jo mums pastāvīgi sūta draudus par uzbrukumu kuģim, bet dažos gadījumos draud ar kriminālatbildību," teikts "Čerkasi" komandas paziņojumā.
Jūrnieki norāda, ka degvielas un ūdens krājumi uz kuģa izsīkst, bet izbraukt jūrā nevar bloķētās ezera izejas dēļ.
"Visi mūsu daļas karavīri ir uzticīgi armijas zvērestam un Ukrainas tautai, un cer uz jūsu ātriem un adekvātiem lēmumiem," uzsver jūrnieki.
Krievijas karavīri jau ceturtdien ar spēku ieņēma trīs Ukrainas karakuģus Sevastopolē. Ukrainas kuģi Krimas ostās ir bloķēti. Nogremdējot vairākus kuģus, Krievijas spēki ir bloķējuši Ukrainas flotei izeju no Donuzlava ezera.
Krievijas karavīri bez atpazīšanas zīmēm Krimas militāros objektus ir pārņēmuši vai bloķējuši jau no februāra beigām. Otrdien prokrieviskie aktīvisti un bruņoti karavīri ieņēma Ukrainas kara flotes štābu Sevastopolē.
Vēstīts, ka Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no dokumenta parakstīšanas dienas - 18. marta, teikts paziņojumā.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
