Potenciālie Barrozu pēcteči izcīna pirmo 'vārdu kauju' pirms EP vēlēšanām  (1)

Bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers un pašreizējais EP prezidents Martins Šulcs attiecīgi ir konservatīvo un sociālistu kandidāti, kas pretendē EK prezidenta amatā nomainīt Žozē Manuelu Barrozu.

Junkers, kuram bija liela ietekme uz līdzšinējo eirozonas krīzes pārvarēšanas recepšu izstrādāšanu, ilgu laiku atrodoties tā dēvētās Eirogrupas finanšu ministru komisijas priekšsēdētāja krēslā, arī trešdien uzsvēra, ka galvenais ir saglabāt kontroli pār dalībvalstu budžeta deficītiem un parādiem.

"Valstis, kurām klājies vislabāk, ir tās, kam pirms [krīzes] bija vismazākais parāds un vismazākais deficīts," norādīja Junkers, uzstājoties debatēs, kuras sarīkoja Francijas raidorganizācijas "France 24" un RFI. "Mums jāpieņem fakts, ka nevaram izaugsmes politiku balstīt deficītā, kas pieaug ar katru dienu, un parāda līmenī, kas ik dienu kļūst augstāks."

Savukārt Šulcs uzsvēra, ka daļa investīciju, kuras nepieciešamas ekonomikas atlabšanai, neizbēgami novedīs pie parāda pieauguma.

"Investēšana nozīmē pieņemt, ka parāds pieaug, un ir instruments, lai garantētu izaugsmes atsākšanos," uzsvēra EP prezidents. "Sacīt, it kā tas būtu Bībelē, ka valsts parāda samazināšana nekavējoties ved pie izaugsmes, ir nepatiesi."

Ir svarīgi galu galā parādu samazināt, taču katras valsts situācija izvērtējama atsevišķi, piebilda Šulcs.

Tajā pašā laikā abi kandidāti vairumā citu jautājumu, kas izskanēja 50 minūtes ilgo debašu laikā, bija vienisprātis. Abi uzsvēra nepieciešamību mazināt bezdarbu, atvieglot mazo uzņēmumu piekļuvi kredītiem un apkarot pret imigrantiem vērsto retoriku. Abi arī piekrita, ka ES savu uzmanību vajadzētu pārorientēt uz jautājumiem, kas ir vissvarīgākie.

ES līderi cer, ka jaunā EK prezidenta izraudzīšanas kārtība vairos ES pilsoņu interesi par EP vēlēšanām, kurās ar katru reizi piedalās arvien mazāk vēlētāju.

Šogad vēlēšanas notiks no 22. līdz 25.maijam.