Jaunā Grieķijas galēji kreisā valdība, kas izveidota tikai šo pirmdien, savā pirmajā darbības dienā bloķējusi un tādējādi liek veikt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) ziņojumā par Krieviju, raksta "EU Observer".
Grieķijas valdības pārstāvji paziņoja, ka ziņojums, kurš nosoda Krievijas darbības Austrumukrainā un draud ar jaunām sankcijām, esot sastādīts, apejot tam paredzētās procedūras. Tā veidošanā neesot ņemts vērā ES dalībvalstu, īpaši - Grieķijas - viedoklis.
"Šajā kontekstā ir skaidrs, ka Grieķija nedod piekrišanu šādam ziņojumam," ziņojumā presei atklāj valdības pārstāvji. Jaunais Grieķijas premjers Aleksis Ciprs to ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni paziņojis pa telefonu.
Ziņojums par Krieviju pauda vienotu ES viedokli, ka Krievija nes atbildību par raķešu uzbrukumu Ukrainas piejūras pilsētai Mariupolei, kura laikā bojā gāja 30 cilvēki. Lai tas būtu spēkā, atbalstu tam vajadzēja izteikt visu 28 ES dalībvalstu līderiem.
Ziņojums bija sagatavots jau pirmdien, un tā kā Grieķija neizteica nekādus iebildumus, tradicionāli klusēšana tiekot uzskatīta par piekrišanu. Līdz šim vēl ES nav saskārusies ar jau publicēta ziņojuma atsaukšanu, pie kā šoreiz tiek vainotas krasās politiskās pārmaiņas Grieķijā.
Ziņojums visticamāk palikšot spēkā, taču izmainītā versijā - ar 27 valstu atbalstu un komentāru zem tā par Grieķija nepiekrišanu. Tomēr šim dokumentam ir vairāk simboliska nevis tiesiska nozīme, tāpēc tas neko daudz nemainīšot, skaidro "EU Observer".
Jau ziņots, ka pirmdien tika paziņoti Grieķijas parlamenta vēlēšanu galējie rezultāti. Lielāko atbalstu guvušās galēji kreiso partiju apvienības "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA) Partijas līderis Aleksis Ciprs un radikāli labējās partijas "Neatkarīgie grieķi" līderis Pans Kammens jau tajā pašā dienā vienojās par 'pret-taupības koalīcijas' izveidošanu.
Kā iepriekš vēstīja aģentūra LETA, partijai "Neatkarīgie grieķi" ar SYRIZA ir domstarpības daudzos sociālās politikas jautājumos, tomēr abi politiskie spēki iebilst pret Grieķijas ekonomikas starptautiskās glābšanas programmas nosacījumiem.
40 gadus vecais Ciprs, kurš solījis paturēt Grieķiju eirozonā, jau sācis izteikties mērenākos toņos, solot sarunu ceļā panākt vienošanos ar "troiku" - Eiropas Savienību, Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu. Vācijā federālās bankas prezidents Jenss Veidemanns pauda cerību, ka "jaunā Grieķijas valdība nedos solījumus, kurus tā nevar izpildīt un valsts nevar atļauties".
Cipra nākšanu pie varas citi Grieķijas politiskie spēki, kā arī ES vadība un lielākā daļa dalībvalstu vēro ar bažām.
Jau pirmdienas vakarā stājoties premjera amatā un dodot zvērestu, viņš lauza tradīciju un deva civilo, nevis reliģisko zvērestu, solot "vienmēr kalpot grieķu tautas interesēm". Ciprs ir ateists.
Neilgi pēc tam tika lauzta vēl viena tradīcija, kad līdzšinējais premjers Antonis Samars atteicās apsveikt savu sekotāju uz premjerministra oficiālās rezidences kāpnēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
