Serbija un Kosova otrdien noslēgušas vienošanās vairākos svarīgos jautājumos, sperot lielu soli savstarpējo attiecību normalizēšanā kopš Prištinas vienpusējās neatkarības pasludināšanas, ziņo Eiropas Savienība (ES).
Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs un Kosovas premjerministrs Isa Mustafa noslēdza vienošanās četrās jomās, tostarp par Kosovas serbu municipalitāšu pilnvaru paplašināšanu, pavēstīja ES augstākā ārpolitikas amatpersona Frederika Mogerīni, kura ir sarunu starpniece.
"Šodienas rezultāts nozīmē vēsturiskas vienošanās normalizācijas procesā," paziņojumā norādīja Mogerīni.
"Tādi risinājumi kā šodien rastie sniedz konkrētu labumu iedzīvotājiem un vienlaikus dod iespēju abām pusēm turpināt virzību pa Eiropas ceļu," teica amatpersona.
Pēc divām dienām paredzēts nozīmīgs samits, kurā piedalīsies Balkānu rietumu valstis un Mogerīni.
Serbijas un Kosovas attiecības ir naidīgas, kopš Priština vienpusēji pasludināja neatkarību no Belgradas, kura nav to atzinusi pretēji ASV un lielākajai daļai ES valstu.
Kosovas karš, kas ilga no 1998. līdz 1999. gadam, beidzās, kad pēc 11 nedēļas ilgas NATO bombardēšanas kampaņas Serbijas spēki pameta teritoriju.
Priština un Belgrada 2013. gadā ar ES starpniecību parakstīja vienošanos par attiecību normalizēšanu, kas atļāva Belgradai gadu vēlāk sākt iestāšanās sarunas ar ES.
Otrdienas vienošanās paredz izveidot Kosovas ziemeļos juridisko struktūru, kas apmierinātu gan etniskos serbus, gan albāņus. Tajā iekļauti arī enerģētikas jautājumi un iecere attīstīt Kosovas telekomunikāciju sistēmu. Pamatojoties uz šo vienošanos, Kosova iegūs simboliski nozīmīgās tiesības uz savu tālruņu kodu.
Bijušais Kosovas premjers Hašims Tači norādījis, ka tādējādi Serbija netiešā veidā ir atzinusi bijušās provinces neatkarību.
Līgumā atrunāta arī Mitrovicas tilta izmantošana, kas bijusi pastāvīgas spriedzes avots.
Vienošanās paredz, ka Kosovā tiks izveidota serbu municipalitāšu savienība.
10 Kosovas municipalitātēm, kurās serbi veido iedzīvotāju vairākumu, būs sava asambleja, vēlēts prezidents un savs karogs, taču tās joprojām būs pakļautas Kosovas likumiem.
Jaunveidojamās savienības kompetencē būs ekonomikas attīstības, izglītības, veselības aprūpes un pilsētplānošanas jautājumi. Tai būs arī tiesības patstāvīgi sadarboties ar "citām municipalitāšu apvienībām" Kosovā un ārvalstīs.
Savienība tiks finansēta no vietējo iedzīvotāju iemaksām, vietējo nodokļu ieņēmumiem un Kosovas valsts budžeta.
Piešķirt finansējumu būs tiesības arī Serbijai, un šis atbalsts netiks aplikts ne ar kādiem nodokļiem vai nodevām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
