Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) nav varējusi noskaidrot, vai trešdien Belgorodas apgabalā avarējušajā Krievijas transportlidmašīnā IL-76 bija ukraiņu karagūstekņi, ANO Drošības padomes sēdē ceturtdien paziņoja organizācijas ģenerālsekretāra vietniece Rozmarija Dikarlo.
Kā viņa atgādināja, Krievija apgalvo, ka lidmašīnā bija 65 karagūstekņi, seši Krievijas apkalpes locekļi un trīs Krievijas karavīri. Savukārt Kijivas rīcībā esošā informācija liecina, ka IL-76 varēja atrasties raķetes okupācijas spēku armijai.
Dikarlo piebilda, ka Ukraina ir aicinājusi veikt starptautisku notikušās avārijas izmeklēšanu.
"ANO nevar pārbaudīt šos ziņojumus vai katastrofas apstākļus. Ir acīmredzams, ka incidents noticis Krievijas iebrukuma Ukrainā un notiekošā kara kontekstā," atzina ANO ģenerālsekretāra vietniece.
Kā viņa sacīja, pēdējo nedēļu laikā palielinājies pret Ukrainu vērsto uzbrukumu skaits un intensitāte. Pēc Dikarlo domām, tas norāda uz bīstamu kara trajektoriju. ANO ģenerālsekretāra vietniece pauda bažas par raķešu uzbrukumiem un apšaudi civilajām teritorijām, kā rezultātā tiek nogalināti un ievainoti civiliedzīvotāji, kā arī tiek iznīcināta kritiskā infrastruktūra.
Ukrainas vēstnieka ANO vietniece Kristīna Hajovišina paziņoja, ka Ukraina nebija informēta par karagūstekņu pārvadāšanai izmantotā transporta skaitu un veidu. "Tikai tas vien var liecināt par nodomiem Krievijas rīcībai, kas vērsta uz to, lai apdraudētu gūstekņu dzīvību un drošību," klāstīja Ukrainas pārstāve.
Ja apstiprināsies informācija, ka lidmašīnā atradās ukraiņu karagūstekņi, tas būs "nopietns starptautisko humāno tiesību pārkāpums no Krievijas puses", sacīja Hajovišina. Tas būtu "pirmais gadījums, kad Krievija izmanto cilvēku vairogu gaisā", lai piesegtu ieroču transportēšanu, viņa uzsvēra.
Krievija sasauca steidzamu ANO Drošības padomes s sanāksmi par IL-76 avāriju. Kā vēsta Vācijas ziņu aģentūra DPA, Rietumvalstu pārstāvji sanāksmē uzsvēra, ka aviokatastrofa nekad nebūtu notikusi, ja Krievija nebūtu sākusi agresīvu karu pret Ukrainu.
"Krievija ir vairākkārt mēģinājusi pārlikt atbildību par šī bezjēdzīgā un uzspiestā kara traģēdijām uz citiem, it kā tā būtu upuris, nevis agresors," sacīja ASV vēstnieka ANO vietnieks Roberts Vuds.
Kā ziņots, Krievijas Belgorodas apgabala Koročas rajonā trešdien avarējusi militārā transportlidmašīna IL-76. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka lidmašīnu notrieca Ukrainas spēki un tajā atradās 65 Ukrainas militārpersonas apmaiņai, seši apkalpes locekļi un trīs Krievijas karavīri. Visi viņi gājuši bojā.
Vēl nav neatkarīgas informācijas par to, ko vedusi šī lidmašīna.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde trešdien paziņoja, ka joprojām nav ticamas informācijas, kādi cilvēki un cik daudz atradās šajā lidmašīnā.
Izlūkdienests norādīja, ka trešdien bija paredzēta Krievijas un Ukrainas karagūstekņu apmaiņa, kas nenotika, un piebilda, ka Ukraina no savas puses ir izpildījusi visas vienošanās, lai sagatavotos apmaiņai. Sagūstītie Krievijas karavīri savlaicīgi tika nogādāti uz saskaņoto apmaiņas vietu, kur viņi bija drošībā.
Humānā situācija Ukrainā nopietna
Nepilnus divus gadus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ANO bēgļu aģentūra UNHCR humāno situāciju Ukrainā raksturo kā ļoti nopietnu un brīdina, ka palīdzība palēninās.
"Gaisa triecieni ir katru dienu, jo īpaši frontes līnijas tuvumā un pilsētās. Un katram triecienam līdzi nāk iznīcība, kas ietekmē civiliedzīvotājus. Tādēļ daudzi cilvēki ir palikuši bez mājām un bijuši spiesti tās pamest," Kijivā Vācijas ziņu aģentūrai DPA teica ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.
UNHCR pavadījis nedēļu Ukrainā, apmeklējot humānās palīdzības projektus Odesā, Krivijrihā, Dnipro un Kijivā.
Ukrainas sabiedrība kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma ir sevi parādījusi kā ļoti spēcīgu un vienotu, tomēr spriedze ir jūtama.
"Ir manāmas plaisas un, protams, pastāv risks, ka šīs plaisas kļūs lielākas, visa veida starptautiskajam atbalstam samazinoties," brīdināja Grandi.
2022. un 2023. gadā UNHCR un citu palīdzības organizāciju darbs bija labi finansēts, teica Itālijas diplomāts, atzīstot, ka šogad ir riski, ka palīdzības atbalsts tiks samazināts.
Karš Ukrainā ir zaudējis starptautisko uzmanību, jo ziņu virsrakstos dominē karš Gazas joslā. Un arī trīs galvenie palīdzības sniedzēji - Vācija, ASV un Eiropas Savienība - vēl nav precizējuši jaunās palīdzības apmēru.
"Prioritāte patiešām ir mājokļi, viss, kas nodrošina cilvēkiem vietu, kur palikt," Grandi teica par UNHCR darbu Ukrainā.
"Jaunu logu likšana, jo logi pastāvīgi tiek iznīcināti," viņš pieminēja vienu no galvenajiem uzdevumiem.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada februārī UNHCR kopā ar citām palīdzības organizācijām un Ukrainas aģentūrām ir saremontējusi 27 500 māju.
Remonts un rekonstrukcija svarīgi ir arī tādēļ, lai bēgļi no citām valstīm varētu atgriezties, teica Grandi. Sadarbībā ar Ukrainu tiek izstrādāta datu bāze, kurā kara bēgļi var uzzināt, "kur viņi var saņemt materiālus, kur viņiem var piešķirt subsīdijas".
Kā teica Grandi, ANO aplēses liecina, ka Ukrainā ir 3,7 miljonu valsts iekšienē pārvietoto personu un vēl 6,3 miljoni bēgļu citās valstīs.
"10 miljoni cilvēku, kas nedzīvo savās mājās," teica ANO augstais komisārs. To vidū ir 1,3 miljoni ukraiņu Krievijā, par ko paziņojusi Krievijas valdība.
UNHCR piekļuve Krievijā esošajiem ukraiņiem ir "ļoti ierobežota. Tā nav nulle tādā nozīmē, ka mums ir kontakti ar dažiem no viņiem". Ar 70 000 līdz 80 000 cilvēku ir izveidots kontakts, apmeklējot un sazinoties telefoniski, sacīja Grandi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
