Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumus, kas iepriekš izraisīja diskusijas un strīdus starp nozarē strādājošajiem un arī politiķiem.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis preses konferencē pirms valdības sēdes sacīja, ka kopš valdības sēdes augusta beigās, kad nozares iebilžu dēļ šie noteikumi atlikti iecerētā saskaņošanai, IZM konsultējusies un panākusi vienošanos vairumā jautājumu, kuros bija domstarpības.
"Septiņus no 11 strīdus punktus esam novērsuši," teica ministrs.
Vienošanās nav panākta par akreditācijas procesa apmaksu. Tas, tāpat kā līdz šim, izglītības iestādēm būs jāapmaksā no saviem budžetiem, teica ministrs.
"Otrā tēma, kur līdz galam nav atrasts risinājums un notiek politiskā izšķiršanās, ir tajā nozīmē – tas, kas organizēs akreditācijas procesu," teica ministrs. Pēc viņa sacītā – IZM piedāvā, ka akreditācijas veicējs tiek izvēlēts atklātā konkursā un "tā, lai attiecīgā institūcija atbilstu akreditācijas institūciju kvalitātes novērtēšanas tīklu prasībām, kritērijiem un tā tālāk".
Izglītības iestāžu akreditāciju var uzticēt kādai vietējai institūcijai, kas nav atzīta šāda procesa veikšanai, vai arī kādai starptautiskajai iestādei, kas ir atzīta akreditācijas procesa veikšanai. Labāko akreditētāju varēs izvēlēties konkursā, teica Ķīlis.
Ministrs atzina, ka IZM noteikumos paredzētais meklēt akreditētāju konkursā bijis strīdīgākais jautājums, kurā vienošanos nav izdevies panākt. Šajā jautājumā strīds bijis ar trim organizācijām. "Tas nav vairākums, bet noteiktas organizācijas. Valdība regulāri pieņem lēmumus, kur kāda no pusēm nav apmierināta," akcentēja ministrs.
Ķīlis teica, ka koalīcijā gūtais atbalsts šo noteikumu virzībai un arī sabiedrības atbalsts liecina, ka uzsāktās reformas izglītības sistēmā ir jāturpina un, iespējams, straujākos tempos nekā patlaban paredzēts.
Akreditācijas noteikumi paredz arī, ka studiju programmu akreditācijas vietā akreditē studiju virzienu – tādi kopumā ir 29, piemēram, sociālās zinātnes, medicīna u.c. "Latvijā ir teju tūkstotis dažāda veida programmu [..] Vadības zinībās tādas ir 136," neizpratni par daudzskaitlīgo programmu piedāvājumu pauda ministrs.
Pēc ministra sacītā, šobrīd ir liels skaits programmu, kas ir akreditētas, bet daļa no tām nav kvalitatīvas. Pašreiz akreditācijas procesā ir problēmas, kas nozīmē, ka valsts budžeta līdzekļus varētu izmantot saprātīgāk. "Vērtējums un ziņojums [par programmu kvalitāti] dot pamatu politiskiem lēmumiem par budžeta finansējumu," piebilda ministrs.
Noteikumi attieksies uz Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētām 33 augstskolām, 25 koledžām un trijām ārvalstu augstskolu filiālēm.
Pēc mācībspēku un arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) iebildēm noteikumu projekts gan būs jāpapildina tādā mērā, lai par augstākās izglītības iestāžu virzienu akreditācijas procesa organizatoru varētu kļūt ne tikai ārvalstu iestādes, bet arī pašmāju. IZM piedāvātā noteikumu projekta versija liegtu atklātajā konkursā par akreditācijas organizatoru kļūt vietējām institūcijām, jo tām nav attiecīga kvalitātes sertifikāta, valdības sēdē atzina IZM pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
