Foto: AFP/Scanpix
Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs ierosinājis Baltijas valstīm piemērot labvēlīgu izņēmumu kohēzijas finansējuma aprēķināšanā, ņemot vērā, ka Latvija, Lietuva un Igaunija 2009.gadā piedzīvoja lielu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu.

Par to liecina portāla "euractiv.com" rīcībā nonācis van Rompeja izstrādāts nākamā ES daudzgadu budžeta projekts, kas sagatavots apspriešanai 22.–23.novembrī gaidāmajā ES ārkārtas samitā par bloka budžetu 2014.–2020.gadam.

Savā projektā van Rompejs ierosina, ka ES valstīm, kuru IKP 2008.–2010.gadā kritās vairāk nekā par 1%, varētu palielināt kohēzijas palīdzības griestus, kas noteikti 2,4% līmenī no valsts IKP.

"euractiv.com" rīcībā nonākušajā dokumentā tomēr nav minēts konkrēts palielinājuma apmērs, kādu varētu piemērots Baltijas valstīm un citām krīzē visvairāk cietušajām valstīm. "Attiecībā pret valstīm, kuras ES iestājās līdz 2013.gadam un kuru reālais IKP pieaugums 2008.–2010.gadā bija zem mīnus 1% līmeņa, maksimālais [kohēzijas finansējums] ir jāpalielina par x procentiem, nosakot to 2,xx procentu līmenī," sacīts dokumentā.

Trešdien kļuva zināms, ka van Rompejs ierosinājis nākamā ES daudzgadu budžeta projektu, kurš paredzētu tēriņu samazinājumu lauksaimniecībai un kohēzijai.

Par to liecināja aģentūras AFP rīcībā nonācis dokuments, kas sagatavots apspriešanai 22.–23.novembrī gaidāmajā ES ārkārtas samitā par ES budžetu. Tajā ES prezidents nācis klajā ar priekšlikumu apcirpt 2014.–2020.gada budžetu par 75 miljardiem eiro (aptuveni 53 miljardiem latu), samazinot izdevumus Kopējai lauksaimniecības politikai (KPL) un kohēzijas fondiem.

Pēc van Rompeja ierosinājuma, Eiropas Komisijas piedāvāto 1,03 triljonu eiro (724 miljardu latu) budžetu varētu samazināt, apcērpot tēriņus lauksaimniecībai par 25,5 miljardiem eiro (aptuveni 18 miljardiem latu) un kohēzijai – par 29,5 miljardiem eiro (aptuveni 21 miljardu latu).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!