Deputāta Daiņa Liepiņa (LRA) pilnvaras ir iesaldētas un viņš nevar piedalīties ne Saeimas, ne tās komisiju sēdēs, portālam "Delfi" atzina konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.
Lai arī Saeimas Kārtības rullis ir uzrakstīts diezgan gramatiski, Pleps norādīja, ka tajā iekļautās normas jātulko plašāk, saprotot katra institūta jēgu.
"Deputāta pilnvaras tiek iesaldētas," viņš teica, uzsverot, ka Saeimas Kārtības rullis nosaka - ja deputāts izdots kriminālvajāšanai, viņš nevar piedalīties parlamenta darbā un īstenot savu mandātu - piedalīties Saeimas, komisiju, darba grupu sēdēs.
"Paliek tikai partijas iekšējie jautājumi," klāstīja Pleps. Saeimas vai komisiju sēdes deputāts var vērot no viesu vietām.
Eksperts skaidroja, ka atbilstoši Satversmei - ja pret deputātu sākts kriminālprocess, Saeimai jālemj, vai tā piekrīt procesa īstenošanai.
"Saeima ir paudusi savu gribu un atbalstījusi Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Taču Saeimai nelemj par katru kriminālprocesa stadiju atsevišķi, bet visu procesu kopumā - līdz ar to tā piekrīt visam procesam kopumā, visām tā darbībām - pārmeklēšanai, apcietināšanai, tiesāšanai," klāstīja Pleps.
Viņš atzina, ka Liepiņa gadījums ir specifisks, jo lieta uzsākta pirms viņš kļuva par deputātu, bet, Liepiņam kļūstot par deputātu, Jelgavas tiesai bija jāprasa Saeimas piekrišana.
Ja Saeima Liepiņa iztiesāšanai nebūtu piekritusi, otrs variants bija lietas "iesaldēšana" līdz Saeimas pilnvaru beigām. Savukārt, ja Jelgavas tiesa tiesātu Liepiņu bez parlamenta piekrišanas, tā būtu tiesas pilnvaru pārsniegšana, uzsvēra Pleps.
Vērtējot Ģenerālprokuratūras paziņojumu par to, ka Liepiņa kriminālvajāšana Jelgavas prokuratūrā tika uzsākta laikā, kad viņš nebija Saeimas deputāts, līdz ar ko nebija nepieciešams saņemt Saeimas piekrišanu Liepiņa kriminālvajāšanas uzsākšanai, Pleps skaidroja, ka paziņojumu nepieciešams sīkāk izpētīt, taču, iespējams, tas saistīts ar subjekta maiņu.
Proti, sākotnēji kriminālvajāšanu uzsāka prokuratūra, taču, kad par Liepiņa lietu lēma Saeima, procesa virzītājs bija tiesa.
Vērtējot iespēju amatpersonu lietas izskatīt ātrāk, Pleps minēja, ka kriminālprocess ir sarežģīts, un tā ilgums atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp pušu pozīcijas, tiesnešu noslogojuma utt. "Pat ja šādi procesi tiks noteikti par prioritāriem, tas nebūs vienas dienas lēmums," viņš sacīja.
Jau vēstīts, ka Saeimas pavasara sesijas pirmā sēde tika pārtraukta uz nedēļu Liepiņa rīcības dēļ - lai arī Saeima 5.februārī piekrita Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai un viņš nedrīkst piedalīties Saeimas sēdēs, Liepiņš atteicās pamest sēžu zāli.
Sēdi plānots turpināt ceturtdien.
Liepiņš paziņojis, ka vērsīsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un Saeimas Juridiskā birojā ar lūgumu skaidrot un pamatot, kāpēc un ar kādu likumu normām viņš ir atstādināts no iespējām piedalīties un balsot Saeimas sēdēs un komisijās. Viņa ieskatā Saeimai nebija tiesību viņa gadījumā piemērot normu par izdošanu kriminālvajāšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
