Saeimai nebija jālemj par Liepiņa izdošanu kriminālvajāšanai, norāda Ģenerālprokuratūra  (5)

Viņa appliecināja, ka Liepiņam uz jautājumu, vai Saeimai bija jādod atļauja viņa kriminālvajāšanas uzsākšanai, Ģenerālprokuratūra izskaidroja, ka laikā, kad prokurors pieņēma lēmumu par viņa kriminālvajāšanas uzsākšanu, viņš nebija Saeimas deputāts, un Saeimas piekrišana nebija vajadzīga.

Brīdī, kad tika apstiprinātas Liepiņa kā Saeimas deputāta pilnvaras, un viņš ieguva Saeimas deputāta imunitāti, kriminālprocess viņa apsūdzībā jau bija nodots iztiesāšanai tiesā.

"Līdz ar to Saeimai nav likumīga pamata lemt par atļaujas sniegšanu kriminālvajāšanas uzsākšanai, jo tas ir jau Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā  noticis fakts," skaidroja prokuratūrā.

Jānorāda, ka Liepiņš paziņojis, ka vērsīsies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un Saeimas Juridiskā birojā ar lūgumu skaidrot un pamatot, kāpēc un ar kādu likumu normām viņš ir atstādināts no iespējām piedalīties un balsot Saeimas sēdēs un komisijās.

Deputāts Mandātu komisijas locekļiem iesniegs viņa rīcībā esošos materiālus un aicinās vērtēt, vai viņus Saeimas Juridiskais birojs nav maldinājis. Deputāts uzskata, ka Saeimai nebija tiesību viņa gadījumā piemērot normu par izdošanu kriminālvajāšanai. Šādu viedokli Liepiņam esot paudis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, vēsta LETA.

Saeimas Mandātu komisija iepriekš skaidroja, ka deputāta neaizskaramība sākas ar dienu, kad deputāts stājas amatā, tā iedarbojas uz "ievadītājām tiesiskajām attiecībām" un ir nepārtraukta. Līdz ar to gadījumā, ja kriminālvajāšana uzsākta pirms persona kļuvusi par Saeimas deputātu, bet kriminālprocess līdz tam nav pabeigts, jārīkojas atbilstoši Satversmei - jālūdz Saeimas piekrišana kriminālprocesa turpināšanai, klāstīts atbildē tiesai.