Cer uzlabot būvgružotāju uzraudzības mehānismus  (1)

Jau pusgadu būvniecības procesi ir zem īpašas uzmanības lupas gan no mediju, gan iedzīvotāju, gan likumdevēju puses, tomēr tik un tā apzināti izdarīto pārkāpumu ritenis aktīvi turpina griezties visur, kur vien valsts neatjauno stingrus kontroles mehānismus. Jaunais Būvniecības likums Saeimā ir pieņemts, tagad kārta būvniecības atsevišķām sastāvdaļām – atkritumu, tajā skaitā būvgružu apsaimniekošanas noteikumus Tautsaimniecības komisija skatīs jau tuvākajās nedēļās.

Lielās talkas laikā paveikts fantastisks Latvijas sakopšanas darbu, taču nelegāli izgāzto betona būvgružu kalni ir atkritumi, kurus ar rokām savākt nav iespējams. Te būs vajadzīga smagā tehnika, vairāku dienu darbs un desmitiem tūkstošu eiro, lai, piemēram, sakoptu vienu lielu būvgružu izgāztuvi, kur apkārt esošos kokus grauž pat līdz 200 000 tonnu būvgružu. Kā ziņo vides inspektori, tad Rīgā vien nelegālo izgāztuvju vietu ir vairāki desmiti, bet objektīvas statistikas par visu Latviju pat nav.

Turklāt šādas vietas tiek veidotas no jauna, jo nelegāla būvgružu izvešana kļūst par vērtīgu likumpārkāpšanas biznesu, ja izmaksas veido tikai būvgružu izmešana dabā, bet par pārstrādi netiek samaksāts.

Bieži vien tā ir arī būvnieka un pat pasūtītāja apzagšana, kas visticamāk būvgružu pārvadātājam ir samaksājis par būvgružu izvešanu un pārstrādi, bet šī pakalpojuma sniedzējs to aizved uz mežu, grāvi vai citu nomaļu vietu. To apliecina arī cita statistika – būvniecības apjomi Latvijā aug, bet legāli pārstrādāto būvgružu apjomi netiek līdzi.

Statistikas dati var pievilt, bet vides inspektoru un iedzīvotāju iesūtītās bildes un ziņojumi informatīvās kampaņas Pieķer būvgružotāju! laikā to apstiprina. Kā Tautsaimniecības komisijas vadītājs varu apliecināt, ka savāktās iedzīvotāju liecības – foto, video un zvani policijai par nelegālajām būvgružu izgāšanas vietām - nepaliks bez ievērības. Tos izmanto gan tiesībsargājošās iestādes vainīgo sodīšanai, gan arī portāla "Delfi" aculiecinieku savāktie pierādījumi tiks izmantoti Tautsaimniecības komisijā, skatot likumdošanas grozījumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Absurds ir arī tas, ka nelegālo darbību rezultātā cieš zemes īpašnieks, kura mērķis nav bijis šādā veidā piepelnīties. Gan pašvaldības, gan arī iedzīvotāji ir konstatējuši, ka īpašumā esošās zemes sakārtošanā, uz kuras kāds ir izveidojis nelegālu būvgružu izgāztuvi, nāksies pašiem investēt naudu, lai izvestu būvgružus un sakārtotu teritoriju. Rezultātā, kāds cits subsidē to, ar ko būvniecības nozare pati un bez bargas kontroles no valsts puses netiek galā.

Kā Tautsaimniecības komisijas vadītājs uzskatu, ka uzņēmēji nav lieki jāapgrūtina ne ar sarežģītām likumdošanas normām, ne kontroles mehānismiem. Tomēr esošā situācija liek rīkoties pretēji. Ar nožēlu jāatzīst, ka nelegālo būvgružu dēļ kontrole ir jāpastiprina.

Lai cik smalki izstrādātas būtu likumdošanas normas, attiecībā uz būvgružiem griba tos pildīt padodas naudas kārdinājumam un vainagojas ar klaji bezatbildīgu attieksmi. Tāpēc kā risinājumu sekmēšu tos grozījumus likumdošanā, kas palīdz kontrolēt gan būvgružu kravu pārvadājumus, gan arī kontroli pār to, kas notiek ar pārstrādei nodotajiem būvgružiem. Savukārt iedzīvotājus aicinu turpināt ziņot gan policijai, gan medijiem, gan Tautsaimniecības komisijai par vietām, kur neatgriezeniski tiek piesārņota vide.