Daugavpils teātris ar režisora Māra Korsieša iestudēto dramaturga Alekseja Kuraļeha lugu "Pamiers" ir "izdarījis lāča pakalpojumu savai publikai," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūršoks" atzina Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents, dr.phil. Artis Svece.
"No vienas puses, protams, viņi reaģē uz savas auditorijas sarežģīto attieksmi pret karu. Būtu muļķīgi prasīt, lai teātris taisītu kaut kādas kumēdiņu izrādes šajā situācijā, nevis domātu par karu," teica Svece.
"Bet tā problēma ir tāda, ka Latvijas sabiedrība vēro krievvalodīgo kopienu ar zināmām aizdomām, pamatotām vai nepamatotām, bet tā attieksme ir. Un šajā mirklī, kad visi gaida, vai krievu kopiena skaidri nostāsies ukraiņu pusē, tad tā atbilde ir refleksija, vai karš ir labs vai slikts, ka visi kaut kādā ziņā ir vainīgi, ka ir jāsaprot..." teica filozofs.
Izrādes režisors Māris Korsietis "Kultūršokam" teica, ka viņam Ukrainas vēstniecības paziņojums bijis "ļoti liels šoks". "Es negribu nevienu apvainot, bet tas paziņojums, neredzot izrādi, tas nav pareizi. Tikai noskatoties tu vari pieņemt lēmumu, vai tur ir kāda propaganda, vai nav". Pats Korsietis, noskatoties savu iestudējumu jau pēc paziņojuma un mēģinot saprast, vai tiešām viņš kaut ko nav palaidis garām, "neko tādu" tur nav atradis.
Raidījums atgādina, ka piektdienas, 13. oktobra, vakarā izrādi skatās Kultūras ministrijas (KM) delegācija. KM valsts sekretāres vietnieks kultūpolitikas jautājumos Uldis Zariņš LTV raidījumam sacīja, ka delegācija aizbrauks, noskatīsies izrādi un mēģinās saprast, cik pamatoti vai nepamatoti ir Ukrainas vēstniecības notā minētie fakti.
"Tas, ko mēs esam izdarījuši, esam pārbaudījuši informāciju par autoru, kas ir publiski pieejama internetā, un, tiešām, viņa nav komplimentāra. Šķiet, ka cilvēks nav gluži tāds, kuru varētu dēvēt par Ukrainas patriotu, drīzāk gluži pretēji," teica Zariņš.
LTV papildina, ka Ukrainas vēstniecība ar lūgumu apturēt lugas iestudēšanu pie KM un Ārlietu ministrijām bija vērsusies jau septembra vidū, tomēr elektroniskā vēstule adresātus sasniedza vien pirmizrādes nedēļā, jo bija iekritusi mēstuļu kastē.
"Pirmizrādes dienā, skaidrs, ka mēs vairs nevarējām adekvāti noreaģēt, jo mums nav ne tādu tiesību, ne iespēju piezvanīt un teikt – jūs nedrīkstat tā darīt," teica Zariņš. Tomēr gala lēmums tāpat būs jāpieņem teātrim.
Savukārt Svece teica, ka, viņaprāt, valstij "nevajadzētu iejaukties un lemt par kaut kā atļaušanu vai aizliegšanu".
"Patiesībā arī tas Ukrainas vēstniecības aicinājums aizliegt mums liek atcerēties citus laikus un citu vietu. Es domāju, ka Eiropā mums visu laiku ir jādomā ne tikai par kaut kādām kopējām interesēm, bet arī par cilvēku tiesībām izpaust sevi, izpaust domas, un, pat ja teiktais ir problemātisks, nesteigties to aizliegt".
Jau ziņots, ka sociālajā medijā "Facebook" Ukrainas vēstniecība bija paudusi nosodījumu par šī autora darba iestudējumu Latvijā, norādot ka Kuraļehs pats ir no Doņeckas.
Kā norāda Ukrainas vēstniecības pārstāvji, lugā tiek izmantoti tādi paši termini kā Kremļa propagandas naratīvā – "brāļu karš" un "brālīgās tautas", tāpat dramaturģiskā darba vēstījumā pausts, ka vainu par konfliktu jāmeklē abās pusēs. Krievija kā agresors šajā lugā netiek minēta.
Tāpat lugā nekas nav minēts par Ukrainas cīņu par brīvību, neatkarību un teritoriālo vienotību. Kuraļeks Doņeckā dzīvo kopš 2014. gada. Vēstniecības rīcībā esošā informācija liecina, ka Kuraļeha lugas tiek aktīvi uzvestas arī Krievijā.
Kā ceturtdien, 12. oktobrī, "Delfi" stāstīja Šapošņikovs, piektdien Daugavpilī ieradīsies KM organizēta ekspertu grupa: "Pēc izrādes mēs visi kopā ar aktieriem visu vēlreiz pārrunāsim un izlemsim – vai šim iestudējumam palikt teātra repertuārā."
Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs arī norāda, ka kultūras ministre Agnese Logina (P) stingri norādījusi, ka neuzņemsies cenzora lomu šajā valstī. Gala lēmums par izrādes "Pamiers" turpmāko spēlēšanu, visticamāk, būs nākamajā nedēļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
