Eiropas Parlaments (EP) trešdien plenārsēdē Strasbūrā atbalstīja Sandras Kalnietes (V) sagatavoto priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro (350 miljoniem latu) vairāk, nekā par to februārī Eiropadomē lēma ES valstu un valdību vadītāji.
Kalnietes priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau no 2014.gada saņems tikpat pat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki un līdz 2019. gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs krietni vien straujāk kā iepriekš piedāvāja Komisija vai dalībvalstu vadītāji, portālu "Delfi" informēja Kalniete.
Šis parlamenta lēmums ir pamats Eiropas Parlamenta un Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus.
"Šis EP balsojums ir ļoti nozīmīgs, jo tas rada juridisku un politisku pamatu nopietnām sarunām par Latvijas zemnieku tiešmaksājumu tālāku palielināšanu. Svarīgi, ka izdevās panākt 4 Parlamenta politisko grupu atbalstu šim priekšlikumam. Tagad mēs sekosim, lai budžeta sarunās šis Parlamenta mandāts tiktu konsekventi ievērtos," sacījusi Kalniete.
Viņa gan atgādina, ka šis nav galīgais lēmums, bet pavisam drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītājām pusēm.
Lai nodrošinātu Baltijas valstīm labvēlīgu lēmumu trešdien plenārsēdē, pirms izšķirošās balsojuma Kalnietes vadībā noticis intensīvs darbs, pārliecinot visu politisko grupu un nacionālo delegāciju deputātus.
Kalnietes sagatavoto priekšlikumu bija parakstījuši 56 EP deputāti no visām lielākajām EP politiskajām grupām, to vidū Eiropas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Džozefs Dauls un Latvijas deputāti Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle un Alfrēds Rubiks.
Paziņojumu medijiem izsūtījis arī Latvijas EP deputāts Aleksandrs Mirskis, uzsverot, ka "tas ir milzīgs visu Latvijas deputātu darbs. Tas dos iespēju vistuvākā laikā nozīmīgi palielināt zemniekiem izmaksas aptuveni par 15-20%. Man patīkami atzīt, ka vismaz vienā jautājumā visi Latvijas deputāti EP bija vienisprātis un tas deva būtisku rezultātu".
Jau ziņots, ka pēc 8.februārī ES līderu panāktās vienošanās nākamajā plānošanas periodā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa. Pašlaik Latvijas zemnieki saņem 96 eiro par hektāru, taču līdz 2020.gadam tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs zemākie ES.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varētu izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.
Latvija no 2014. - 2020.gadu ES daudzgadu budžetā no fondu finansējuma varēs izmantot 4,913 miljardus eiro (3,43 miljardus latu), kas ir par aptuveni 707 miljoniem eiro (495 miljoni latu) vairāk nekā sākotnēji piedāvājusi Eiropas Komisija (EK) Salīdzinājumam, šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem garantēti ir pieejami kopumā 4,68 miljardi eiro (3,2 miljardi latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
