Ekonomikas ministrija (EM), rīkojot darba grupas sanāksmi par Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, nav nodrošinājusi iespēju piedalīties projekta apspriešanā tiem tirgotājiem, uz kuriem likumprojekts attiecas, apgalvoja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Viņš norādīja, ka ministrija šai apspriedei ir izvēlējusies nelielu telpu, tāpēc sanāksmē nebija vietas tiem tirgotājiem, uz kuriem attiecas likumprojekts un kuri ir ieinteresēti tā apspriešanā. Šie apstākļi noteikušo to, ka piedalīties sanāksmē nav varējis arī Danusēvičs.
Darba grupā bijuši seši tirgotāji, to skaitā trīs no globālajiem tīkliem un 18 ražotāju pārstāvji.
Savukārt ministrija informēja, ka, ņemot vērā lielo interesi par šo likumprojektu un nolūkā nodrošināt visu pušu viedokļu paušanu pagājušās nedēļas sanāksmē, EM lūdza visām pusēm sarunai deleģēt ne vairāk kā trīs pārstāvjus.
Tāpat EM informēja, ka likumprojekta saskaņošanas procesā tā vairākkārt tikās ar Tirgotāju asociāciju un citām iesaistītajām pusēm, lai diskutētu par likumprojektā paredzēto regulējumu. Tāpat LTA tika aicināta arī uz pagājušonedēļ organizēto sanāksmi.
Tādēļ ministrija nepiekrīt asociācijas paustajam viedoklim, ka asociācijai un mazumtirdzniecības nozares pārstāvjiem netika dota iespēja konstruktīvi un argumentēti iesaistīties likumprojekta saskaņošanas procesā.
Savukārt, runājot par likumprojektu, LTA prezidents teica, ka tas ir konkrēti vērsts pret mazumtirgotājiem, tā īsumā pēc notikušās tikšanās rezumējis mazumtirgotāja SIA "Mego" pārstāvis, zvērināts advokāts, Sergejs Lukašins. Pārējie darba grupas dalībnieki bija no Konkurences padomes un ministrijām, arī pārstāvji no organizācijām, kas pārstāv piegādātājus, vairumtirgotājus.
"Mego" pārstāvis teica, ka šajā gadījumā mazumtirgotājiem pat nebija dota iespēja pietiekami izteikties par likuma normām un konkrēto redakciju. Faktiski pat nenotika likuma noteikumu apspriešana, jo uz lielāko daļu no priekšlikumiem vai mazumtirgotāju iebildumiem tika atbildēts, ka "viss jau ticis saskaņots iepriekš".
"Tikšanās laikā arī mums neļāva normāli izteikties, pamatā ieklausījās vien ministriju pārstāvju teiktajā par dažām formalitātēm un iebildēm pret tekstu. Piemēram, bija jautājums par sodiem. Finanšu ministrija norādīja, ka varētu rasties nesaprašanās, kādu apgrozījumu ņemt par pamatu. Bet lielākoties par likumu tirgotāji nevarēja normāli izteikties, tā kā tas jau "ticis saskaņots"," skaidroja "Mego" pārstāvis.
Viņš teica, ka "Mego" iepriekš bija piedāvājuši, ka likumam jābūt ar mērķi uz abu iesaistīto grupu interešu aizsardzību, nevis tikai ierobežot mazumtirgotājus, bet arī piegādātājus. Atbildot uz šo, tikšanās organizatoru viedoklis bija - ņemsim "kaut kad" to vērā.
"Bet patlaban top likums, kas aizsargā piegādātāju intereses, un sapulce tika vadīta pēc principa "kas ir saskaņots iepriekš, tas jau ir izlemts", norādot, ka neko īpaši jau vairs nevar izmainīt. Mans viedoklis - šis likums pielīdzināms farsam," sašutis "Mego" pārstāvis.
Likumā ir iestrādātas normas, kas neļaus normāli strādāt tirgotājiem. Divas no tām izraisa visvairāk iebildumu no mazumtirgotāju puses. Viena norma nosaka - tirgotājs ar piegādātāju nedrīkst vienoties nodot preci atpakaļ, otrā reglamentē, ka akcijas atlaidi var piemērot tikai uz akcijas laiku.
"Kas notiks ar akcijas laikā neizpirkto preci?" jautāja Lukašins, piebilstot, ka pēc tam tā tirgotājam izmaksās dārgāk. Pie tam mazajiem veikaliem, kuros nav datorizēta uzskaite, būs jāveic inventarizācija pēc katras attiecīgās akcijas. Atdot preces arī nevarēs.
"Tāda norma nav likumā iestrādāta - lai patērētāji vairāk pirktu preces. Vienīgais, ko tirgotājs varēs darīt, būs pasūtīt mazāk preci, ja negribēs riskēt. Toties mazākiem apjomiem loģiski paaugstinās cena, arī pircēji nebūs apmierināti veikalā redzot pustukšus plauktus. Rezultātā cietīs patērētāji. Nonākam atkal līdzīgā situācijā, kā plānveida ekonomikā, kad visu nosaka valsts," atzina "Mego" pārstāvis Lukašins.
Pēc tikšanās EM Latvijas Tirgotāju savienības, kas darbojas ar zīmolu "LaTS", valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis pauda uzskatu, ka jebkuram likumprojektam ir jābūt izsvērtam. Tam jānodrošina līdzvērtīgi darbības nosacījumi abām pusēm - preču ražotājiem un mazumtirgotājiem. "Likumprojekts šādā redakcijā absolūti neņem vērā nacionālo mazumtirgotāju intereses, un ir ļoti grūti argumentēti sarunāties, ja otra puse vienkārši neko nedzird vai negrib dzirdēt."
Tādi paši iebildumi ir arī mazumtirgotājam SIA "Iepirkumu grupa", kas darbojas ar veikalu zīmolu "top!". Uzņēmuma pārstāvji pauda viedokli, ka definējums "mazumtirgotāja ar būtisku ietekmi tirgū" ir nepamatots, un arī iebilst pret to, ka likumprojekts regulē tikai vienu iesaistīto pusi - tirgotāju.
"Mums ir nepieņemams tas, ka likumprojektā tiek iekļautas normas, kas nav izpildāmas, un tas, ka likumprojekta plānotās soda sankcijas ir neadekvātas, salīdzinot ar iespējamo nodarījumu. "Iepirkumu grupa" ir par sabalansētu likumu un aicina iesaistītās puses pārskatīt likumprojekta normas. Ceram, ka mūsu iebildumi tiks ņemti vērā un tiks pieņemts visām pusēm saistošs un līdzsvarots regulējums," teica "Iepirkumu grupas" tirdzniecības direktors Deniss Hmeļovs.
Bet LTA prezidents Danusēvičs, kam tika liegta iespēja piedalīties sanāksmē, pauda uzskatu, ka patlaban notiek cīņa galvenokārt par vietējā mazā tirgotāja izdzīvošanu.
"Ja tiks pieņemts šāds likumprojekts, tad mazo tirgotāju izmaksas pieaugs trīs reizes vairāk, nekā ieviešot eiro. Daļa nelielo uzņēmēju būs spiesti slēgt savus veikalus. Pēc vietējo tirgotāju stāstītā ir notikusi vienošanās, kuras dēļ lielie ražotāji panāks vietējo pārtikas tirgotāju skaita samazināšanos un tirdzniecības koncentrēšanos divu lielāko ķēžu rokās. Tāpēc ir svarīgi novērst papildu administratīvās barjeras tirgotājiem vai noteikt pienākumus abām darījuma pusēm - tirgotājiem un piegādātājiem - atkarībā no to daļas tirgū, bet ne zemākas par 15-20%.
Savukārt EM iestājas par visu tautsaimniecības nozaru ilgtspējīgu attīstību, tostarp Latvijas ražotāju un piegādātāju tiesībām uz nediskriminējošu un godīgu sadarbību ar mazumtirgotājiem, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses.
Ministrija uzskata, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs ne tikai mazumtirgotāju un piegādātāju attiecības, bet līdzsvaros arī konkurences apstākļus starp lieliem un maziem tirgotājiem, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus vienotā regulējumā. Tādēļ EM ieskatā nav pamata uzskatīt, ka likumprojekts varētu negatīvi ietekmēt mazo tirgotāju intereses.
Sanāksmes laikā visiem tās dalībniekiem tika dota iespēja diskutēt par likumprojektā ietvertajiem kritērijiem mazumtirgotāja ar būtisku ietekmi definēšanai, likumprojekta tvērumu, prasībām akcijas atlaides piemērošanai, sekundārā iepakojuma zudumu noteikšanas aktualitātei, norēķinu termiņiem, atbildību par aizliegto darbību pārkāpumiem un citiem sanāksmes laikā aktualizētajiem jautājumiem.
Ministrija arī atgādināja, ka likumprojektā noteikts, ka mazumtirgotājam ir aizliegts veikt darbības, kas ir pretrunā ar godīgu saimnieciskās darbības praksi, un ar kurām mazumtirgotāja darbības risks tiek uzlikts piegādātājiem, piegādātājiem tiek noteikti papildu pienākumi vai ierobežotas piegādātāju iespējas brīvi darboties tirgū. Tāpat likumprojektā definētas konkrētas prasības, kuras mazumtirgotājs nav tiesīgs izvirzīt un piemērot.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē iesniedza 2012.gada augustā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
