Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome trešdien atbalstīja kārtību, kādā Latvijas lielajām ostām - Rīgai, Liepājai un Ventspilij - jāveic maksājumi valsts pamatbudžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, lai gan bija iebildumi par budžeta gada nesakritību, kā arī līdzekļu izlietojumu.
Finanšu ministrijai bija iebildumi par to, ka ostas maksājumi valsts budžetā par šo gadu tiks ieskaitīti valsts budžetā tikai 2015.gadā, savukārt Ekonomikas ministriju neapmierināja piedāvātais līdzekļu sadalījums - 10% valsts galvenajiem autoceļiem, bet pārējais - ostu infrastruktūras attīstībai. Priekšlikums bija novirzīt līdzekļus visa tranzīta koridora uzlabošanai.
Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups norādīja, ka valdības noteikumu projekts, kas nosaka maksājumu kārtību, ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un tā paredz, ka 90% no ostu ieskaitītajām maksām valsts budžetā saņems ostu pārvaldes dotāciju veidā, lai, piemēram, nodrošinātu ostu vajadzīgo dziļumu.
Finanšu ministrija skaidroja, ka likuma grozījumos ir noteikts, ka maksājumi jāveic jau pa ceturkšņiem, vienlaikus gan tika arī atzīts, ka šī gada valsts budžeta likumā nav iekļautu ostu iemaksu pozīcija. Matīss solīja šo neskaidrību sarunās ar Finanšu ministriju atrisināt. Kā skaidroja ministrs, lai noteiktu 10% maksājamo daļu par 2014.gadu, ir nepieciešams saņemt apstiprinātu ostu gada pārskatu, kuri būs pieejami tikai 2015.gada pirmajā pusē. Līdz ar to tikai tad arī varēs noteikt konkrēto maksājumu apjomu. Patlaban esot grūti prognozēt 2014.gada apgrozījumu, kas jāņem vērā, nosakot ostu maksas.
Maksājumu kārtība vēl jāapstiprina valdībā.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi kārtību, kādā Latvijas lielās ostas veiks maksājumus valsts pamatbudžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu un kā šie līdzekļi tiks izmantoti. Noteikumu projekts paredz, ka, sākot ar 2015.gadu, Latvijas lielo ostu pārvaldes veiks maksājumu valsts pamatbudžetā 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas, skaidro Satiksmes ministrijā.
Minētais noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz grozījumiem likumā par ostām, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī un paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Latvijas lielās ostas veic maksājumus valsts budžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu.
Maksa būs vienāda ar šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajā budžetā.
Ekonomikas ministrija (EM), kas izstrādāja šo piedāvājumu, iepriekš norādīja, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas - Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012.gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.
Par šī likuma izmaiņām bija daudz domstarpību, Satiksmes ministrija bija sagatavojusi redakciju grozījumiem likumā par ostām, kas paredzēja sadalīt ostas līdzekļus, kuri paliek pāri kā daļa no ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem (peļņas) pēc nepieciešamo investīciju veikšanas. Atskaitījumi gan valstij, gan pašvaldībai bija paredzēti vienlīdzīgās daļās 50% apmērā. Tomēr valdošā koalīcija jau iepriekš bija vienojusies atbalstīt EM piedāvāto risinājumu, ņemot vērā, ka tas bija viens no priekšnoteikumiem, lai Reformu partija atbalstītu budžetu.
LOTLP ir valdības izveidota institūcija, un to vada Ministru prezidente. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, noteiktā kārtībā sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
