Baltijas valstīs pirms vairākiem gadiem piedzīvoto krīzi ”iznesa šodienas strādājošie cilvēki un uzņēmumi”, bet citviet Eiropā krīzes nasta pārcelta uz nākošajām paaudzēm, šādu viedokli piektdien Latvijas Bankas konferencē par tautsaimniecības pārveidi valsts parāda krīzes laikā pauda Igaunijas Tartu universitātes makroekonomikas profesors Rauls Eametss.
Viņš skaidroja, ka Baltijas valstis krīzes gados konsolidēja savus budžetus un vairāk centās problēmas pārvarēt ar izdevumu mazināšanu. Igaunija krīzes dēļ ieviesa stigru taupības budžetu – valsts budžeta izdevumi samazināti par 10%, paaugstināti nodokļi. Ja šie pasākumi izpaliktu un ”visu palaistu brīvsolī”, tad Igaunija tagad būtu tādās pašās problēmās kā Grieķija vai cita parādu nomocīta Eiropas valsts.
Citās Eiropas valstīs izpaliek līdzīgi konsolidācijas pasākumi, to parāds pieaugs. ”Nākotnē mums nebūs tik slikti, jo nebūs tik liels parāds jāapkalpo,” teica universitātes profesors, piebilstot, ka Baltijas valstis krīzes gados rīkojās ļoti apņēmīgi. ”Igaunijā budžeta griezieni un nodokļu paaugstināšana bija tāda, lai valsts varētu pievienoties eirozonai [ar 2011.gada 1.janvāri],” teica Eametss.
Viņš atzīmēja arī, ka Baltijas valstīs, kas atvērtas un mazas ekonomikas, ir daudz vienkāršāk panākt politisko vienošanos. Pēc krīzes bezdarba līmenis joprojām ir augsts, tomēr Baltijas valstu ekonomikas ir kļuvušas efektīvākas, ir pieaugusi to konkurētspēja.
Kolumbijas universitātes profesors Ksavjers Sala i Martins konferencē savukārt atzīmēja, ka Baltijas valstīs īstenoto taupības politiku Spānijā būtu ļoti grūti ieviest. "Cilvēki iziet ielās, dedzina bankas un nav tādas apņēmības virzīties uz vienu, kopīgu mērķi," sacīja ekonomists.
Viņš atzina, ka problēma ir arī apstāklī, ka Spānijas sabiedriskā sektora iestādes bauda zemu sabiedrības uzticību. "Visās Spānijas institūcijās, sākot ar karali līdz zemākajam pārvaldes līmenim, nevalda cilvēku uzticība," teica Martins.
Viņš klāstīja, ka Spānijas karalisko ģimeni pavada dažādi skandāli, aptuveni 30 000 ģimeņu Spānijā banku krīzē zaudēja savus ietaupījumus. "Visu šo notikumu dēļ zaudēta uzticība sabiedriskajam sektoram, esošai varai. Tā ir problēma un ar to jāstrādā," atzīmēja Martins.
Viņš arī klāstīja, ka Spānijā nebija gatavi nesen piedzīvotajam finanšu kraham, kas saistīts ar "burbuli" nekustamā īpašuma segmentā un tā plīšanu. "Nebija gatavi ne politiķi, ne bankas, ne akadēmiķi," klāstīja ekonomists.
Šobrīd Spānijā ir ļoti augsts bezdarba līmenis, cilvēkiem jādodas ekonomiskajā emigrācijā, lai atrastu sev darbu. Prom no valsts dodas arī augsti izglītoti speciālisti un tādejādi Spānija zaudē vērtīgus cilvēkresursus. Spānijas ekonomika ir "atsviesta" 15 gadu tālā pagātnē un daudzas Āzijas valstis, daudz mācoties no Eiropas, ir aizgājušas priekšā Spānijai efektivitātes un konkurētspējas ziņā.
Jau ziņots, ka Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V) konferencē pauda viedokli, ka Latvija krīzes gados valdības īstenoto konsolidāciju un taupību tagad vēlētos vairāk redzēt citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Pēc ministra sacītā, saskaroties ar problēmām ekonomikā, svarīgi ir konsolidācijas pasākumus īstenot "strauji un ātri". "Daudzas valstis šo procesu cenšas vilkt garumā un tādējādi faktiski atliek savu problēmu risināšanu," teica finanšu ministrs. Viņaprāt, Latvija uzkrājusi labu pieredzi un ir gatava citām valstīm sniegt padomus, kā tikt galā ar fiskālajām problēmām. Vilka ieskatā, ir daudzas lietas, ko citas valstis varētu pārņemt no Latvijas.
Pašlaik Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecību piedzīvo grūtus laikus saistībā ar eirozonas parādu krīzi. Grieķijai, Īrijai, Portugālei un Spānijai ekonomikas izaugsmes atjaunošanai un krīzes pārvarēšanai ir piešķirts ES un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
