Visas Latvijas bankas, kuru biznesā modelī būtiska nozīme ir ārvalstu klientu apkalpošanai un kurām straujos tempos jāatsakās no tādu klientu un to darījumu apkalpošanas, kas rada nekontrolējamu un augstu naudas atmazgāšanas risku, apliecinājušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) vēlmi arī turpmāk darboties Latvijā.
Katrai bankai turpināsies savs pārmaiņu vadības dialogs ar banku uzraugu. Kādai bankai tās varētu būt nelielas korekcijas biznesa stratēģijā, citai varbūt pilnīga atteikšanās no ārvalstu klientu segmenta vai būtiskas biznesa daļas mazināšana, vēl citai vispār pieejas maiņa "FinTech", e-komercijas platformas virzienā vai jauni klientu segmenti Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, portālu "Delfi" informēja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
Ar visiem šiem variantiem tagad tiek strādāts, un katrai bankai ir savs dialoga grafiks un īstenoto soļu izvērtēšana.
FKTK secina, ka bankām ir savi redzējumi par pārmaiņām un idejas ir dzīvotspējīgas, bet vienlaikus tā ir arī kredītiestāžu akcionāru izšķiršanās, vai ar mazāku biznesa un tātad arī peļņas apjomu tie saredz savām investīcijām atdeves iespējas. "Mums nav indikāciju, ka kāds kategorisku teiktu – nē," rezumēja FKTK pārstāve.
"Delfi" jau ziņoja, ka par nepieciešamību strauji samazināt riskanto ārvalstu klientu apkalpošanu Latvijas bankās politiķi un nozares amatpersonas lēma pēc ASV vēršanās pret "ABLV Bank" par tās iesaisti naudas atmazgāšanā un starptautisko sankciju pārkāpumiem un tai sekojošās ASV Finanšu ministrijas amatpersonu vizītes Latvijā, kuras laikā amerikāņi Latvijas kolēģus brīdinājuši, ka laika attīrīt Latvijas finanšu sektoru no riskantā nerezidentu biznesa ir maz.
Pašlaik par piemērotāko soli nekontrolējama un augsta riska klientu un darījumu samazināšanai tiek uzskatīta banku sadarbības ar čaulas uzņēmumiem ierobežošana - plānots bankām liegt uzturēt kontus tādiem uzņēmumiem, kas vienlaikus atbilst divām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā definētajām čaulas veidojuma pazīmēm: uzņēmums neveic saimniecisko darbību un neveido ekonomisko vērtību, kā arī uzņēmums reģistrēts valstī, kurā nav jāiesniedz finanšu pārskati.
FKTK apkopotie dati liecina, ka Latvijas bankās tiek apkalpota 26 081 čaulas kompānija. Nav gan zināms, cik no tām ietilpst to čaulas veidojumu lokā, ar ko bankām plānots liegt sadarbību.
Ja redzams, ka valsts ir spējīga izkontrolēt no kopējā noguldītāju apmēra 5% ārzemniekus - primāri personas no bijušās PSRS teritorijām, tad atbildīgās institūcijas tam pakārto arī faktisko rīcību, skaidroja Putniņš. Viņš vērsa uzmanību, ka šajā gadījumā runa nav tikai par pašu banku resursiem, bet arī par FKTK, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un Valsts policijas kapacitāti.
Attiecībā uz banku spēju pielāgoties jaunajām prasībām mūsu valstī Putniņš sacīja: "Mūsu plānos nav vienkārši nākt un anulēt licences vai ko tamlīdzīgu darīt. Visu noteiks paši uzņēmēji, paši baņķieri, vai viņi jaunajos apstākļos [spēs strādāt]."Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
