Foto: F64
Saeima pēc divu dienu ilgām debatēm ceturtdien ārkārtas sēdē pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad paredzēti lielāki ieņēmumi – par 725 miljoniem eiro, bet budžeta izdevumi pieaugs par 625 miljoniem eiro.

Portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraides arhīvu no Saeimas.

Tāpat Saeima turpinās izskatīt grozījumus likumos, kas saistīti ar valsts budžetu.

Darbu pie saistītajiem likumprojektiem Saeima sāka jau trešdienas rītā, taču pulksten 17 Saeimas priekšsēdētāja izsludināja pārtraukumu līdz ceturtdienas pulksten 9.

Trešdien parlaments paguva izskatīt grozījumus 21 likumā un divu jaunu likumu projektus.

Deputāti lēma, ka nākamgad ieviesīs samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā. To piemēros Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm.

Tāpat lemts paplašināt pirmā mājokļa iegādes programmu un valdībai sniegt deleģējumu noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolu klasēs.

Deputāti arī vienojās, ka tiks saglabāti esošie ģimenes valsts pabalsti un noteiktas ikmēneša piemaksas, ņemot vērā ģimenē audzināmo bērnu skaitu, par kuriem tiek saņemts ģimenes valsts pabalsts.

Ziņots, ka, salīdzinot ar šā gada budžetu, nākamgad plānoti par 725 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi, bet budžeta izdevumi pieaugs par teju 625 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro. Maksimālais valsts parāds 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018. gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā.

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no IKP. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka šogad Latvijas IKP (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.

Tāpēc 2018. gadā IKP palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.

Prioritārie virzieni nākamā gada valsts budžetā ir – aizsardzība, veselība, demogrāfija un autoceļu uzturēšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!