IIN likme ienākumiem līdz 20 000 eiro noteikta 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%. Nodoklis ienākumiem no kapitāla, kā arī no tā pieauguma, pieaugs līdz 20% līdzšinējo 10% vai 15% vietā.

Minimālā alga nākamgad būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro līdz 200 eiro nākamgad, 2019. gadā tas būs 230 eiro, bet 2020. gadā sasniegs 250 eiro.

Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 eiro 2019. gadā un 1200 eiro 2020. gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019. gadā – līdz 270 eiro un 2020. gadā – līdz 300 eiro mēnesī.

Paredzēts lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – no līdzšinējiem 175 eiro to plānots paaugstināt līdz 200 eiro mēnesī. 2019. gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020. gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs izstrādājis infografiku par svarīgākajām izmaiņām.

Jau ziņots, ka iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk plānots ierobežot līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Patlaban no valsts var atgūt IIN līdz 215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par zobārstniecību un plānotajām operācijām – pilnā apmērā. Savukārt attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10% no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par četriem tūkstošiem eiro gadā.

Lai palielinātu finansējumu veselības nozarei, plānots par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo nodokli – darba ņēmējiem nākamgad tas būs 11% apmērā, bet darba devējiem – 24,09%. Arī solidaritātes nodokli paredzēts novirzīt veselības aprūpes finansēšanai, kā arī sociālajai apdrošināšanai.

Uzņēmējiem no nākamā gada paredzēts jauns ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms, ieviešot reinvestētās peļņas modeli. Tas nozīmē nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai novirzīta citiem uzdevumiem, kas nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Paredzēts, ka reinvestētajai peļņai nodoklis nebūs jāmaksā, taču sadalītajai peļņai tas būs 20% apmērā. Šobrīd UIN likme ir 15%. Aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, līdz ar to fiziskās personas saņemtās dividendes vairs netiks apliktas ar IIN.

Tāpat jaunais režīms paredz atteikšanos no UIN avansa maksājuma pēc 2018. gada 1. jūlija, kā arī paredzēts divu gadu pārejas periods iepriekš uzkrātas peļņas izmaksai, to apliekot ar IIN 10% apmērā.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu iecerēts samazināt no līdzšinējiem 100 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem eiro gadā.

Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt slieksni, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam, proti, tie būs 40 tūkstoši eiro gadā, nevis 50 tūkstoši kā līdz šim. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 eiro līdz 150 eiro.

Savukārt reversais PVN no 2018. gada tiks piemērots arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Dodot iespēju fiziskām un juridiskām personām noteiktā termiņā atmaksāt nodokļu parādus, plānots, ka no nākamā gada 1. janvāra VID varēs dzēst uzkrātās nokavējuma un soda naudas.

Lai kompensētu nodokļu reformas ietekmē neiegūtos valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus, plānots celt azartspēļu un akcīzes nodokļus.

Nākamgad dārgākas kļūs cigaretes, alkohols un degviela, kā arī spēļu automātiem un galdiem nodoklis pieaugs par 30%. Ar nodokli 23% apmērā paredzēts aplikt arī izložu un azartspēļu laimestus, kas pārsniedz trīs tūkstošus eiro, izņemot simtgades momentloteriju, kā arī preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Tāpat plānots kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt pienākumu reizi gadā VID sniegt informāciju par klientiem fiziskajām personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 tūkstošus eiro.