2018. gadā paredzēti papildus vairāk nekā 200 miljoni eiro veselībai, 25 miljoni eiro ceļiem un 120 miljoni citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp trešā bērna politikai 28,2 miljoni eiro, tāpat rasti arī 11,7 miljoni eiro iekšējās drošības paaugstināšanai.

Tāpat paredzēti 8,4 miljoni eiro sociālo programmu stiprināšanai, tostarp atbalstam audžuģimenēm, četri miljoni eiro mājokļa programmas turpināšanai, 4,2 miljoni eiro kultūras jomas attīstībai, 3,7 miljonie eiro augstākās izglītības pedagogu atlīdzības paaugstināšanai un 5,7 miljoni eiro samazinātas PVN likmes Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ieviešanai.

Kopumā fiskālā telpa nākamgad būs – 120 miljoni eiro, 2019. gadā – 101 miljons eiro un 2020. gadā vairāk nekā 260 miljoni eiro. 2020. gadā 144 miljoni eiro no fiskālās telpas jau iezīmēti veselībai, uzsvēra finanšu ministre.

Jau drīzumā ministrijas ķersies pie budžeta pavadošo likumprojektu izstrādes. Vēl precīzi nav zināms, cik to būs, "bet nesalīdzināmi mazāk nekā pērn".

Budžeta veidošanas process atpaliek no vēlamā plāna nesen pieņemtās nodokļu reformas dēļ, iezīmēja Reizniece-Ozola. "Šobrīd ministrijas rēķinās ar tām atvēlēto laiku visu pavadošu dokumentu izstrādei. Es domāju, ka pagūs laikā. 11. oktobrī ir plāns, ka budžeta pakete tiks nodota Saeimai".

"Jāņem vērā, ka nākamgad ir vēlēšanu gads. Politiskie spēki mēģināja būt aktīvāki, cīnīties par to, lai varētu saviem vēlētājiem piedāvāt savu vēlēšanu stāstu, tāpēc bija saasinājumi, grūtāki lēmumi, bet es neteikšu, ka bija kādi pārsteigumi," atzīmēja finanšu ministre.

Savukārt premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka nav neviena valsts budžeta, kuru varētu pieņemt bez diskusijām. Viņš vērsa uzmanību, ka valdība ir pildījusi iepriekš doto solījumu - nākamā gada valsts budžets neparedz jaunus nodokļus vai nodevas.

Lai gan valdība darbu pie nākamā gada budžeta izdevumiem noslēgusi, ceturtdien tiks sasaukta ārkārtas sēde, kurā tiks risināti tehniski jautājumi.

Ziņots, ka ministri piektdien ārkārtas sēdē vienojās, ka veselības jomai 2020. gadā tiks novirzīti papildu 144 miljoni eiro, lai nodrošinātu, ka nebūs finansējuma krituma starp 2019. un 2020. gadu, kā arī lai tuvinātos veselības finansējuma apjomam, ka būtu līdzvērtīgs 4% no IKP.

Lai īstenotu trešā bērna politiku, ministri arī vienojās par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu. Plānots, ka tā tiks sākta vien 2020. gadā un tiks pabeigta 2023. gadā, taču jau decembrī Finanšu ministrijai (FM) kopā ar Tieslietu ministriju būs jānāk klajā ar informatīvo ziņojumu par plānoto būvniecību.

Tāpat vēstīts, ka, īstenojot nemainīgu politiku, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā būs 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), prognozēja FM.

Savukārt 2019. gadā deficīts varētu būt 0,9% no IKP, bet 2020. gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,4% no IKP.

Tāpat FM prognozējusi, ka, atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018. gadā būs 3,4% līmenī.

Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi straujāks kļūs arī darba samaksas pieaugums, ko ietekmēs arī sarūkošie darbaspēka resursi.