Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazinās no 21% līdz 5%, piektdien ārkārtas sēdē vienojās Ministru kabinets (MK).
Jau iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) rosināja Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.
Saraksts ar ogām, dārzeņiem un augļiem, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir plašs. Tajā ir āboli, bumbieri, ķirši, plūmes, zemenes, avenes, upenes, kartupeļi, tomāti, kāposti, gurķi, pākšaugi, rāceņi un daudz citu produktu, liecina iepriekš valdībā iesniegtais ZM informatīvais ziņojums.
Šobrīd augļu, ogu un dārzeņu nozarē pastāv izteikti liels cenu kropļošanas risks, jo šajā nozarē darbojas liels mazo tirgotāju skaits, kuri tirgojas dažādos tirdziņos, izvairoties no PVN maksāšanas, vērš uzmanību ziņojuma autori. Līdz ar to šie tirgotāji ir konkurētspējīgāki salīdzinājumā ar tirgotājiem, kuri darbojas legālajā tirdzniecībā.
Informatīvajā ziņojumā secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars augļu, ogu un dārzeņu nozarē varētu sasniegt pat 30–40%.
Samazinot PVN likmi līdz 5%, legālo tirgotāju konkurētspēja būtiski palielinātos, kā arī tiktu mazināta lielais ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē. Ziņojumā uzsvērts, ka līdz ar PVN samazināšanu "daudzi negodīgie uzņēmēji izvēlēsies reģistrēt savus pārdošanas darījumus un maksāt PVN budžetā, jo starpība starp cenu ar PVN un cenu bez PVN būs salīdzinoši neliela, tāpēc samazināsies uzņēmēju motivācija riskēt un tikt sodītiem par PVN nemaksāšanu".
Valsts budžeta zaudējumi samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas rezultātā prognozējumi robežās no 3,9 līdz 5,7 miljoniem eiro. Šādi aprēķini izdarīti, pieļaujot, ka, piemērojot samazināto PVN, apmēram 20% no nelegāli tirgotiem Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem varētu nonākt legālajā tirdzniecībā.
Tāpat aprēķinos ņemts vērā, ka patērētāju ietaupītie līdzekļi valsts budžetā atgriezīsies, jo iedzīvotāji tos iztērēs citiem pārtikas produktiem vai citām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksās PVN.
PVN piemērošana ES dalībvalstīs tiek regulēta saskaņā ar direktīvu, ierobežotu konkurences kropļošanu Eiropas kopējā tirgū. Direktīvā noteikts, ka ES dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātās PVN likmes, kas nevar būt mazākas par 5% noteiktas kategorijas preču un pakalpojumu piegādei. Dažām ES dalībvalstīm tiek pieļauti arī atsevišķi izņēmumi.
Kā skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām PVN likmi samazinās uz trim gadiem. Tuvojoties termiņa beigām, tiks izvērtēts, vai PVN samazināšanas nesusi iepriekš plānotos ieguvumus, tostarp, vai devusi plānoto atspērienu vietējiem ražotājiem.
Pret ZM priekšlikumu samazināt PVN Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām iepriekš iebilda Finanšu ministrija (FM) un Ekonomikas ministrija. FM norādīja, ka PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā.
Tikmēr EM norādīja, ka nepiekrīt, ka ka PVN samazināšana dos atspērienu vietējo pārtikas produktu ražotājiem. Līdz ar to maz ticams, ka PVN diferencēšana augļiem, ogām un dārzeņiem būtiski veicinās pieprasījumu un daļas pieaugumu mājsaimniecības izdevumos, ņemot vērā arī lielo bezmaksas iegūto produkcijas īpatsvaru.
Iepriekš Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) portālu "Delfi" informēja, ka atbalsta ZM ierosinājumu samazināt PVN likmi atsevišķām produktu grupām. LPTA uzsvēra, ka atbilstoši PVN kritumam tiks samazinātas arī preču cenas veikalu plauktos.
Atbalstot diferencētas PVN likmes piemērošanu atsevišķām produktu grupām, LPTA biedri ZM vairākkārt norādījuši, ka PVN likmes izmaiņu gadījumā svaigu augļu un dārzeņu cenas proporcionāli tiks samazinātas arī veikalu plauktos.
"Rimi", "Maxima", "Narvesen" un virkne citu tirgotāju savu apņemšanos ir gatavi paust, kopā ar valdības pārstāvjiem parakstot memorandu par cenu samazināšanu.
Ziņots, ka, lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķām tās preču grupām piemērot samazinātas PVN likmi, ZM izveidoja ekspertu darba grupu.
Darba grupai tika uzdots izvērtēt citu valstu pieredzi diferencētās PVN likmes pārtikai piemērošanā, kā arī samazināta PVN visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekmi uz Latvijas pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju un nelegālās pārtikas tirdzniecības ierobežošanu.
Jau vēstīts, ka diskusijas par PVN samazināšanu pārtikai Latvijā bijušas vairākkārt. Piemēram, novembrī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicināja Saeimu mainīt likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" un noteikt 5% PVN likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem.
Vairākas iniciatīvas izvietotas arī portālā "Manabalss.lv". Portālā vairāk nekā 14 tūkstošu cilvēku ir parakstījušies par pazeminātu PVN pārtikai, savukārt vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku parakstījušies par pazeminātu PVN "ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem" un paaugstinātu PVN kaitīgajiem produktiem.
Finanšu ministrija gan vairākkārt norādījusi, ka PVN samazināšana pārtikai būtu sarežģīti administrējama un nesasniegtu gaidīto mērķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
