Grieķijas varas partijas piekrīt jauniem taupības mēriem valsts glābšanai no defolta  (31)

Grieķijas koalīcijā esošās Sociālistu partijas līderis Evangels Venizels paziņojis, ka piekrīt īstenot jaunus taupības mērus kopumā 11,5 miljardu eiro (astoņu miljardu latu) apmērā nākamā un aiznākamā gada laikā. Iepriekš sociālisti uzstāja, ka tēriņu mazināšana daļēji ir jāatliek uz vēlāku laiku.

Ar konkrētākiem tēriņu mazināšanas pasākumu plāniem valdību plānots iepazīstināt ceturtdien, kad arī paredzēts pieņemt galīgo lēmumu par izdevumu cirpšanu turpmākajos divos gados. Darbu pie jaunajiem taupības pasākumiem plānots pabeigt augusta beigās.

Grieķijai jārod risinājumi 11,5 miljardu eiro ieekonomēšanai turpmākajos divos gados, lai tā varētu saņemt starptautisko aizdevēju – Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) – otru finansiālās palīdzības daļu 31,5 miljardu eiro (22,1 miljarda latu) apmērā no kopējās 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) vērtās atbalsta paketes.

Grieķijai jau 20.augustā draud defolts, ja tā nesaņems kārtējo aizdevēju finansiālo palīdzību vai ja tā nespēs vajadzīgos resursus aizņemties finanšu tirgū savu kārtējo saistību segšanai. Aizdevēju "trijnieks" atteicās izsniegt kārtējo finansiālo palīdzību, ja Atēnas nevienosies par apsolītās summas ekonomiju.

Jau ziņots, ka Grieķijas uzdevums ir samazināt valsts parādu no pašreizējiem 160% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 120% 2020.gadā.

2010.gadā Atēnas jau saņēma aizdevumu no SVF un ES 109 miljardu eiro (aptuveni 77 miljardu latu) apmērā. Šogad nolemts, ka pirmo palīdzības "paketi" nomainīs nākamā - 130 miljardu eiro apmērā. Tāpat nolemts norakstīt 100 miljardus eiro (70 miljardus latu) no Grieķijas parādiem privātajiem investoriem.