'Metalurga' parādu kapitalizācija nav iespējama, norāda FM  (10)

Ministrija uzsver, ka no valsts atbalsta aspekta nav atbalstāms uzņēmuma lūgums par parāda pret valsti kapitalizāciju, jo tas tiktu viennozīmīgi uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, bet šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju ne zem viena no valsts atbalsta regulējumiem.

Jebkāda valsts iesaistīšanās uzņēmuma glābšanā var tikt izvērtēta tikai tad, ja solidāri iesaistās pārējie uzņēmuma kreditori un no tā nekādu labumu negūst pašreizējie uzņēmuma akcionāri, tāpēc FM aicina uzņēmumu strādāt pie iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos.

Pretēji apgalvotajam, maksātnespēja nenozīmē, ka uzņēmuma darbība nav atjaunojama. Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus, atgādina FM.

Arī LM mazākuma akcionārs Kirovs Lipmans uzskata, ka šis parādu kapitalizācijas piedāvājums ir nekompetents un uzskatāms par afēra, jo valsts no nodrošinātā kreditora kļūtu par nenodrošināto akcionāru. Valts tādējādi zaudētu arī cerības atgūt līdzekļus, kas jau pārskaitīti itāļu bankai, portālam "Delfi" sacīja Lipmana juridiskais pārstāvis Pāvels Rebenoks.

Lipmans ir pārliecināts, ka šāds solis neatrisinās uzņēmuma problēmas un tā darbība netiks atjaunota, jo "uz papīra tiek pārdalīts kredītportfelis", ar lielu varbūtību, ka, valstij kļūstot par akcionāru, būtu jāiegulda vēl līdzekļi. Viņš arī pieļauj, ka pēc 30.oktobrī paredzētās akcionāru sapulces varētu sekot uzņēmuma maksātnespēja, kurš arī nebūtu sliktākais variants, jo uzlabotu izredzes uzņēmumam piesaistīt investoru.

"Delfi" jau ziņoja, ka finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas milža AS "Liepājas metalurgs" (LM) padome, valde un arodbiedrība piedāvājušas valstij kapitalizēt Finanšu ministrijas (FM), AS "Citadele banka" un AS "Latvenergo" kredītprasības.

Kā teikts uzņēmuma paziņojumā, vienīgā iespēja LM darbības atsākšanai un ražošanas atjaunošanai ir FM, "Citadele banka" un "Latvenergo" kredītprasību kapitalizācija, kas dotu iespēju valstij tās ieguldītos līdzekļus atgūt ilgākā laika periodā, nevis faktiski zaudēt, kā tas notiks akciju sabiedrības LM maksātnespējas gadījumā. Kapitalizācijas rezultātā valstij LM nav jāiegulda papildus finanšu līdzekļi, bet valsts iegūs kontroli un ietekmi tajā.

Jau vēstīts, ka LM nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu.

LM kreditori iepriekš bija nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no "Liepājas metalurga" parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 miljonus latu, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.

Valsts kase iepriekš LM vietā pārskaitīja 67 465 056 eiro ( 47 414 711 latus) Itālijas bankai "UniCredit S.p.A.", kas bija valsts galvotā kredīta LM pamatsummas atlikums, Saistības pret "Latvenergo" lēšamas ap miljonu latu.

Liepājas tiesa  10.septembrī noteica LM tiesisko aizsardzību. Atbilstoši tiesas apstiprinātajam tiesiskās aizsardzības pasākumu plānam uzņēmuma akcionāriem bija jāpiesaista investori, no kuriem līdz 30.septembrim bija paredzēts saņemt aizdevumu desmit miljonu latu apmērā LM darbības nodrošināšanai.

30.septembrī TAP plānā paredzētais aizdevums 10 miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts.

Līdz pat 30.septembrim nebija sasaukta ārkārtas akcionāru sapulce kapitāla palielināšanai un dokumentēta skaidra investoru interese. No iepriekšminētā datuma saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā bija iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru, kā arī grozīt TAP pasākumu plānu, pretējā gadījumā LM administratoram Haraldam Velmeram jālemj jautājums par LM maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu.