Kas ir stiprs bērns – pirmrindnieks un pie fona tapetēm pieskaņots?
Foto: Shutterstock

Ar vārdu bērns ir jāsaprot kaut kas vairāk, ne tikai piemīlīgi zīdainīši, apburoši mazuļi vai stresaini pusaudži. Tā, piemēram, jēdziens "iekšējs bērns" norāda arī uz eksistenciālo kodolu, kas ir visos cilvēkos un vai nu piešķir dzīvei kvalitāti un jēgu, vai arī padara viņus par upuriem. Stiprs bērns ir bērns ar veselīgu pašvērtības izjūtu, empātiju, spēcīgu ticību saviem spēkiem, kā arī ar labi attīstītām psihosociālajām spējām.

Tas ir cilvēks, kas jūtas mīlestības cienīgs, pašpārliecināts, brīvs un nepiespiests attiecībās ar citiem. Viņš apzinās gan savu atkarību no cilvēkiem, gan savu vienotību ar tiem. Kā savā grāmatā "Būt vadošajiem vilkiem. Mīlestības pilna vadība ģimenē" raksta tās autors – ģimenes terapeits un pedagogs Jespers Jūls, šo definīciju vajadzētu izlasīt vēl pāris reižu un padomāt, vai tas ir tas, ko pieaugušie vēlas attiecībā uz saviem bērniem, skolēniem, studentiem vai klientiem.

Jūls pieļauj, ka iespējams, ka tas nav gluži tas, ko gribi patiesībā. Varbūt vēlies izaudzināt "uzvarētāju" šā vārda tradicionālajā nozīmē? Pirmrindnieku, kas pārējos atstāj aiz sevis, lai ko tas arī maksātu? Varbūt vēlies par katru cenu panākt, lai bērns būtu patīkama, mierīga un paredzama personība, kas piestāv pie fona tapetēm? Bet varbūt tikai alksti pēc miera un harmonijas, atsakoties no "šeit un tagad" cerībā uz ko labāku? Padomā par to! Padomā kārtīgi, jo tavā varā ir ietekmēt bērnu pirmos 14 gadus, studentu ticību saviem spēkiem un sava klienta pašnovērtējumu! Kā uzsver Jūls, nedrīkst šo atbildību uzticēt sabiedrībai, jo tā jau pēc definīcijas ir bezatbildīga. Tu esi sabiedrības daļa – turklāt tieši tā daļa, kas var uzņemties atbildību.

Raudzīties nākotnē un sevi neapsūdzēt

Pedagogs akcentē, – tā kā vairumam cilvēku ir ieaudzināta krietni liela vainas un kauna apziņa, viņiem ir grūti mainīties, vienlaikus nejūtoties, ka viss līdz šim darītais ir bijis nepareizi. Tā vietā, lai pārdzīvotu par pagātni, jāmēģina raudzīties nākotnē un neapsūdzēt sevi. Šajā situācijā var palīdzēt izpratne par to, ka visi cilvēki ir piedzimuši bez kauna un vainas izjūtas un ka šīs pašiznīcinošās izjūtas mums ir uzspieduši pieaugušie, kuri paši nebūt nebija gudrāki… iespējams, ka cilvēks nekad nespēs atbrīvoties no šīm izjūtām. Taču tās nedrīkst valdīt pār dzīvi vai vest neveselīgā virzienā. Nepakļaujies tādām izjūtām! Pretējā gadījumā tu tās nodosi bērniem, tādējādi atņemot viņiem spēku.

Stiprs un vesels bērns ir bērns ar veselīgu pašvērtības izjūtu un tik pašpaļāvību, cik vien viņa spējas un dotības tam ļauj attīstīt. Veselīga pašvērtība nozīmē lietišķi, diferencēti un pieņemoši uztvert sevi, proti, veidot reālistisku un nevērtējošu priekšstatu par sevi. Un vēl: veselīga pašvērtība ir arī efektīvākā zināmā psihosociālā imūnsistēma, uzsver Jūls. Tā pasargā no narkotiku lietošanas, ēšanas traucējumu un ievainojumu rašanās, suicīda un domām par to, noziedzības, vardarbības un visa cita, ko nenovēlam saviem bērniem.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!