Фото: Shutterstock

Vecākiem visā pasaulē ir grūti pateikt "nē", kā arī konsekventi panākt un nodrošināt savu izvirzīto noteikumu ievērošanu. Reizēm viņiem nākas būt stingriem prasībās pret bērnu. Protams, mātēm un tēviem nav viegli palikt nelokāmiem situācijās, kad viņos skumji raugās lielas un apaļas bērna acis.

Šķiet, ka tas sagādā grūtības visiem vecākiem. Tomēr viņiem nevajadzētu pieļaut, ka mazās, mīļās actiņas viņus pārāk bieži aptin ap pirkstu. Kā jau vairākkārt uzsvērts, prasība konsekventi ievērot uzvedības noteikumus tiek izvirzīta ne jau tikai principa pēc vai ar nolūku nostiprināt vecāku varu. Tam ir jēga un tas tiek darīts bērna labā.

Linda Freitele savā grāmatā "Bērnu audzināšanas noteikumi", ko izdevusi "Jumava", cenšas pamatot, kāpēc ir svarīgi konsekventi ievērot audzināšanas noteikumus un kādu labumu no tās gūst bērni, kas ar savām lielajām un apaļajām acīm reizēm spēj mīkstināt vecāku sirdis (un noteikumus).

Konsekventas audzināšanas lietderīgums bērnībā

Bērniem izvirzīto noteikumu veidi ir ļoti dažādi. Tie nosaka kopdzīves kārtību ("Sasveicinies laipni un pieklājīgi ar kaimiņiem!), atvieglo mājsaimniecības soli ("Pēc ēšanas novāc lietotos traukus!"), kā arī novērš riskus un apdraudējumus ("Neglāsti suni bez saimnieka atļaujas!", "Pirms ielas šķērsošanas paskaties pa kreisi un pa labi!," "Neēd saldumus pirms ēdienreizes!").

Noteikumus, kas novērš draudus veselībai un dzīvībai vai kalpo bērna labklājībai, vecāki uzskata par pašsaprotamiem. Viņi spēj saglabāt konsekvenci šo noteikumu izpildei un, ja nepieciešams, panākt to ievērošanu ar stingru "nē". Un tas ir pareizi. Jo, ja vecāki ir nelokāmi un neatkāpjas no savām prasībām, bērniem ir daudz vieglāk pieņemt un izpildīt arī ne vienmēr līdz galam izprotamus noteikumus un prasības. To sauc par vecāku dabisko autoritāti.

Noteikumi prasa drosmi

Neviens nav teicis, ka ir viegli panākt audzināšanas noteikumu ievērošanu un pretoties bērna iegribām. Tomēr vecāki, kas regulāri piekāpjas un mīkstina prasības mīļā miera labad, drīzāk panāk pretēju efektu. Sakārtotai un harmoniskai sadzīvei ir nepieciešami noteikumi. Uzdrošinies būt konsekvents! Ilgtermiņā būsi ieguvējs gan tu, gan tavs bērns, uzsver grāmatas autore.

Labvēlības zudums konsekvences dēļ

Фото: Shutterstock

Vecāki ne vienmēr īsteno savas prasības un "nē" vietā ātri pasaka "jā" tāpēc, ka baidās zaudēt bērna labvēlību. Protams, reizēm bērni uz īsu brīdi ir saniknoti un dusmīgi par vecāku izvirzītajiem noteikumiem. Tomēr vecāki ievērojami vairāk riskē saraut ciešās saites ar bērnu ilgtermiņā, ja noteikumi un robežas nav skaidras un nedarbojas.

Tad bērniem zūd orientieri un paļāvība uz vecākiem. Bērni, kas nepazīst robežas, bieži kļūst par maziem tirāniem un izaicina vecākus arvien biežāk. Centies nepievērst uzmanību bērnu īslaicīgām dusmu lēkmēm. Konsekventa audzināšana nerada emocionāli nelabvēlīgu attieksmi pret vecākiem. Gluži pretēji!

Noteikumi palīdz orientēties un stiprina pašapziņu

Фото: Shutterstock

Bērniem pasaule šķiet liela un sveša. Lai tajā orientētos, viņi ir atkarīgi no pieaugušajiem, kas parāda ceļu (ciktāl iespējams).

Pasaules izzināšana sākas jau zīdaiņa vecumā. Vispirms mazuļi aplūko un vēro apkārtni no vecāku klēpja. Tad viņi lēnām sāk iztaustīt pasauli un rāpo prom no vecākiem, lai izdibinātu, kas notiek ap viņiem. Aiz bērna allaž stāv vecāki. Viņi novēro un iedrošina, ja bērns vilcinās doties tālāk, kā arī pasargā, ja draud briesmas.

Visbiežāk bērnam tiek noteiktas fiziskās robežas un noteikumi, kas jāievēro. (Māte paņem bērnu rokās, ja viņš aizrāpo pārāk tālu vai sniedzas pēc asa priekšmeta.) Vēlāk sargājošo saikni starp vecākiem un bērnu veido verbālās robežas un noteikumi. Tāpat kā zīdaiņa vecumā, tie vada bērnu un pasargā no kļūdainiem soļiem un nelaimēm. Bez noteikumiem bērni nespētu orientēties pasaulē. Viņiem vajadzētu iemācīties visu no savas pieredzes un piedzīvot vairākas neveiksmes. Tas būtu nepanesams slogs maigajām bērnu dvēselēm.

Piemērs: vecāki pamāca bērnus nemest bumbu kaimiņu dārzā, jo viņi stipri dusmosies un skaļi bārsies. Ja nebūtu šī noteikuma (vai tas netiktu ievērots), bērniem pašiem uz savas ādas būtu jāpiedzīvo kaimiņu dusmas un rāšanās, un, iespējams, ka viņi vairs nekad neuzdrošinātos spēlēt bumbu dārzā.

No negatīvās pieredzes, kādai bērns vēl nav gatavs, viņu pasargā vecāku noteikumi un konsekventa prasība tos ievērot. Noteikumi kļūst par kompasu un palīdz orientēties dzīvē.

Kaitīgas ir gan šauras, gan plašas robežas

Фото: Shutterstock

Novērots, ka ļoti šauras robežas un pārāk stingri noteikumi bērnu audzināšanā izraisa līdzīgas sekas kā noteikumu trūkums vai nekonsekvence prasībās un noteikumu ievērošanā. Bērniem, kam netiek noteikti ierobežojumi, pieredze jāgūst pašiem, un reizēm viņi līdz tai nav izauguši. Negatīvā pieredze rada bailes un pārslogo bērnus. Viņi kļūst nedroši un kautrīgi, kā arī zaudē savu bērnišķīgo ziņkāri.

Piemērs: vecāki nenorāda bērnam, ka nedrīkst glaudīt svešu suni bez pavaicāšanas saimniekam. Pieņemsim, ka bērns paglauda un suns viņam iekož. Bērns var stipri nobīties, ka vairs nekad neuzdrošināsies tuvoties sunim. Līdzīgi klājas bērnam, kam noteiktas ļoti šauras robežas un pārāk daudzi noteikumi, piemēram: "Uzmanies, kāpjot pa kāpnēm!", "Pieturies pie margām!", "Labāk turies ar abām rokām un skaties uz pakāpieniem!" Bērns, kas ik uz soļa saņem norādījumus, domā, ka viņam draud briesmas ikvienā darbībā, un kļūst nedrošs.

Vecāku bailes, ka bērns nepamanīs briesmas un nevarēs patstāvīgi novērtēt situāciju, samazina bērna izziņas un atklāšanas tieksmi, tāpat kā bērnam, kas ieguvis sliktu pieredzi pārāk plašu robežu dēļ. Pareizā rīcība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu, uzsver grāmatas autore Freitele.

Noteikumi veido sociālo kompetenci

Фото: Shutterstock

Cilvēka dabā ir vadīt savu darbību tā, lai gūtu personisku labumu. Īsi sakot, katrā cilvēkā mīt mazs egoists. Un tas ir labi, jo tikai tādā veidā agrākās paaudzes varēja izdzīvot un saglabāt cilvēci. Protams, laiki ir mainījušies. Mūsdienu sabiedrībā, kad cilvēki dzīvo ierobežotā telpā, egoisms izraisa sašutumu un tiek nosodīts. Mūsdienās ir pieprasīta spēja strādāt komandā, neizcelt sevi un būt gatavam kompromisam.

Šīs vērtības netiek ieliktas šūpulī, tās ir jāiemāca. Tāpēc noteikumi palīdz bērniem attīstīt sociālo smalkjūtību un spēju satikt ar apkārtējiem. Turpretim, ja nav noteikumu, bērni iegūst pārāk daudz iedomātas varas un nespēj izprast citu cilvēku vajadzības. Tādējādi problēmas bērnudārzā un skolā var paredzēt jau iepriekš.

Noteikumi, kas veicina bērna sociālo kompetenci

Ievērot pieklājības normas. Pieklājības frāzes ir burvju vārdi. Tās veido draudzīgas un brīvākas attiecības starp cilvēkiem. Bērna vārdu krājumā jābūt gan izteicieniem "lūdzu", "paldies", un "piedodiet", gan sasveicināšanās frāzēm ar kaimiņiem un paziņām.

Nelietot lamuvārdus. Bērnam nevajadzētu aizliegt lietot lamuvārdus, bet gan izskaidrot, ka tie aizvaino un apbēdina citus cilvēkus. Svarīgi: tu nevari prasīt no bērna to, ko pats nedari. Nelieto rupjus vārdus un nelamājies.

Atpazīt emocijas. Bērniem jāmāca, kā atpazīt un izturēties pret citu cilvēku emocijām. To māca, piemēram, šāds noteikums: pieej pie rotaļu biedra, ja viņš raud vai ir dusmīgs. Tādējādi bērns mācās uzņemties atbildību, kā arī iztvert, saprast un atšķirt svešus emocionālos stāvokļus.

Atvainoties. "Piedod" vai "atvaino" ir ļoti nozīmīgi vārdi cilvēku savstarpējās attiecībās. Tomēr tos pateikt nemaz nav tik viegli. Paskaidro bērnam, ka lūgt piedošanu ir svarīgi, un iemāci izteikt atvainošanos.

Noteikumi veido attieksmi pret pienākumiem

Atzīsim, ka noteikumi reizēm mēdz būt apgrūtinoši. Un ne tikai vecākiem, kas mācās būt konsekventi un palikt nelokāmi savās prasībās, bet arī bērniem, kam jāievēro vecāku norādījumi. Arī te slēpjas mācīšanās efekts, un, proti, dzīvē ir arī nepatīkamas lietas, no kurām nav iespējams izvairīties.

Jo ātrāk bērni to sapratīs, jo vieglāk viņiem būs izpildīt savus pienākumus. Vecāki, kas vēlas pasargāt bērnus, aiztaupot viņiem darbu un izvirzot ļoti maz prasību, tikai šķietami atvieglo bērnu dzīvi.

Agri vai vēlu bērns sastapsies ar grūtībām. Un ar tām viņam būs jātiek galā vienam pašam. Ja bērns nebūs vingrinājies pārvarēt grūtības, viņam radīsies problēmas.

Noteikumi veicina bērns personības attīstību

Фото: Shutterstock

Kā teikts iepriekš, noteikumi, kas izvirzīti tikai pašu noteikumu vai vecāku autoritātes apliecināšanas dēļ, darbojas neproduktīvi. Bērni ātri pamana, ka tiem nav lielas jēgas. Viņi zaudē uzticēšanos vecākiem un prieku izpildīt viņu izvirzītos noteikumus. Un bērnus var saprast. Neviens nevēlas ievērot noteikumus tikai principa pēc.

Tāpēc jau iepriekš grāmatas autore uzsvēra, ka vecākiem jābūt atvērtiem arī kritikai. Bērniem ir jādod tiesības diskutēt par izvirzītajiem noteikumiem un izteikt savus priekšlikumus. Tādējādi nozīmi iegūst pat šķietami nepamatoti noteikumi.

Tie izaicina bērnu izteikt šaubas skaļi un uzdrošināties pretoties netaisnībai. Protams, nevajadzētu izvirzīt bezjēdzīgus noteikumus tikai tāpēc vien, lai bērns pret tiem saceltos. Tomēr, ja bērns iebilst, esi atvērts kritikai.

Noteikumi palielina vecāku rīcības brīvību

Фото: Shutterstock

Lielākā daļa noteikumu ir domāti, lai nodrošinātu bērna labklājību, aizsardzību un veselību. Protams, arī vecāki nedrīkst palikt tukšā, jo bērnu labklājība ir atkarīga no vecāku labklājības.

Īsi sakot, noteikumiem jāatbilst arī vecāku interesēm. Jo tikai tad, ja vecāki ir apmierināti, viņi ir nosvērti un var veltīt pietiekami daudz pacietības un enerģijas savām atvasēm. Paskaidro bērnam, ka nebūsi pieejams jebkurā laikā un visos jautājumos.

Stingri noteikumi, piemēram, laikā no pulksten 17 līdz 18 mamma nodarbojas ar savām lietām, atvieglo kopdzīvi un veido harmoniskas attiecības starp vecākiem un bērniem.

Audzināšana bērnībā atmaksājas arī pusaudža un pieauguša cilvēka vecumā

Фото: Panthermedia/Scanpix

Agrā bērnībā apgūtie noteikumi darbojas arī pusaudža un pieauguša cilvēka vecumā. Tad runa vairs nav par noteikumiem kā tādiem, bet gan par vispārīgu attieksmi pret noteikumiem. Bērnam, kurš agri ir iemācījies ievērot noteikumus, būs mazāk problēmu ar citu autoritāti.

Protams, pusaudža dumpiniecisko uzvedību pubertātes vecumā nevar salīdzināt ar bērna pretestības izrādīšanu maza bērna vecumā, tomēr uzdevumus un robežas jaunietis uztver nosvērtāk, ja ir radis tās ievērot jau no bērna kājas. Arī pieaugušo vecumā uzdevumi ir jāpilda.

Nevienam priekšniekam pasaulē nepatīk pastāvīgas varas cīņas ar darbiniekiem. Tāpat cilvēkiem, kam agri un konsekventi prasīts ievērot noteikumus, nāk par labu, ja viņi zina, ka noteikumi nav jāievēro bez ierunām un par to jēgu un pamatotību iespējams diskutēt.

Bērns, kurš jau no mazotnes ir vingrinājies atklāti runāt par iespējamām netaisnībām un uzdrošinājies nesamierināties ar tām, arī pieaugušo vecumā spēs aizstāvēt un īstenot savas tiesības un intereses.

Raksta tapšanā izmantota Lindas Freiteles grāmata "Bērnu audzināšanas noteikumi" (izd. "Jumava").

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !