Atakamas tuksneša ziemeļaustrumos atklātas kristāldzidras lagūnas un plaši sāls lauki, kas veido unikālu ekosistēmu, kādu zinātnieki iepriekš tur nav redzējuši. Šī vieta pievērsa zinātnieku uzmanību, pētot satelītuzņēmumus, kuros bija redzams neparastu dīķīšu tīkls.
Lagūnu dibenu veido nelieli pauguri, kas klāti ar mikrobu slāņiem. Tie pirmajā acu uzmetienā atgādina dažas no pirmajām zināmajām dzīvības formām uz Zemes, tāpēc šī ekosistēma potenciāli varētu ļaut labāk izprast notikušo uz Marsa.
Atakamas tuksnesis ir milzīgs plato uz Argentīnas un Čīles robežas, kas atrodas vairāk nekā 3660 metrus virs jūras līmeņa. Apstākļi šajā tuksnesī ir tik skarbi, ka tur spēj izdzīvot vien nedaudzas augu un dzīvnieku sugas.
Lagūnas uzgāja Braiens Haineks, Kolorado Universitātes Boulderā ģeoloģijas zinātņu asociētais profesors, un Marija Fariasa, mikrobioloģe un vides konsultāciju uzņēmuma "PunaBio" līdzdibinātāja. Viņi mēroja caur tuksnesi vairākus kilometrus, iekams tika pie lagūnām.
"Neko tādu neviens cilvēks vēl nebija redzējis, vai vismaz neviens zinātnieks," paziņojumā par atradumu saka Haineks.
Tuksnesī, kalnu ieskauti, apmēram 10 hektāru platībā izvietojušies 12 sekli dīķi ar kristāldzidru ūdeni, kurā skaidri saskatāmi mazi pauguriņi, klāti ar zaļu mikrobioloģisku segumu.
"Tas ir vienkārši neticami, ka uz mūsu planētas joprojām var atrast kaut ko, kas nav dokumentēts," saka Haineks, piebilstot, ka šis atklājums ir "lielākais "eirēka!" brīdis, kāds jebkad bijis manā dzīvē".
Dīķus ieskauj četrus metrus augsti un augstāki pauguri, kas ļauj ieskatīties visagrākajā dzīvības attīstības posmā uz Zemes un, iespējams, pat reiz eksistējušā dzīvē uz Marsa, saka Haineks. Sākotnējie novērojumi liecina, ka tie varētu būt stromatolīti – sarežģītas mikrobu kopienas, kuru izdalījumi sacietē iežu slāņos. Tām līdzīgas pastāvēja uz Zemes arhaja eonā (laika posmā, kas sākās pirms pirms 4 miljardiem un beidzās pirms 2,5 miljardiem gadu). Šajā laikā Zemes atmosfērā gandrīz nebija skābekļa.
Stromatolīti joprojām veidojas dažādos jūras un saldūdens biotopos, taču tie ir daudz mazāki nekā senie līdzinieki. Atakamas lagūnu pakalni pēc izmēra ir tuvāki arhaja stromatolītiem, kas, kā liecina fosiliju atklājumi, augstumā varēja izaugt līdz sešiem metriem. Atakamas stromatolīti galvenokārt sastāv no ģipša – minerāla, kas bieži izplatīts fosilajos stromatolītos, taču mūsdienu paraugos nav novērots.
Pauguros lagūnās, kuru ūdens satur sāļus un skābes, un kas pakļauts svelmainiem Saules stariem, tika atrasti divu veidu mikrobi. Ārpusi klāja zilaļģu slāņi, bet iekšā dzīvoja vienšūņu – arheju jeb arhebaktēriju – kopienas.
"Ja uz Marsa reiz būtu bijusi dzīvība, tā būtu bijusi šāda," uzskata Haineks. "Izpratne par šīm kopienām mūsdienās uz Zemes varētu norādīt, kam būtu jāpievērš uzmanība, meklējot līdzīgas iezīmes Marsa klintīs."
Zinātniekiem gan būs jāstrādā ātri, jo šī teritorija ir izīrēta uzņēmumiem, kas tur plāno sākt litija ieguvi.
"Pēc dažiem gadiem šī unikālā ekosistēma vairs neeksistēs," norāda Haineks. "Mēs ceram, ka izdosies saglabāt vismaz kādu daļu, iekams tā pazudīs uz visiem laikiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
