Gandrīz gadsimtu pētnieki sprieduši, no kurienes šajā Sahāras tuksneša apgabalā, ko dēvē arī par Lielo Smilšu jūru, uzradušies šie stikli. Versijas bijušas dažādas. Kāds uzskatīja, ka to izcelsme ir reiz aktīvie Mēness vulkāni. Kāds sprieda, ka stikliņu ģenēze meklējama tepat, uz Zemes – tie ir fulgurīti jeb iežu daļiņu sakusumi, kas radušies zibens spērienu rezultātā. Vēl daļa domā, ka tie veidojušies kādu spēcīgu hidrotermālo procesu ietekmē. Tomēr Rietumkāpas Universitātes (Dienvidāfrika) pētniece Jeļizaveta Kovaļova ar kolēģiem uzskata, ka neviens no šiem variantiem nav pareizs. Oktobrī zinātniskajā žurnālā "American Mineralogist" publicētā pētījumā Kovaļovas komanda sakās šo mistēriju atrisinājusi.
"Pateicoties sarežģītām mikroskopijas metodēm, mēs uzskatām, ka esam guvuši atbildi. Līdz ar kolēģiem no citām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem Vācijā, Ēģiptē un Marokā, esmu identificējusi Lībijas tuksneša stikla izvelsmes avotu – tas radies meteorīta trieciena rezultātā," vietnē "The Conversartion" atradumu izklāsta zinātniece.
1996. gadā zinātnieki noteica stikliņu vecumu – tie radušies pirms apmēram 29 miljoniem gadu. Vēlāk tapušos pētījumos arī precizēts to sastāvs – šie veidojumi radušies no kvarca, kas sajaukts ar mālainiem minerāliem, dzelzs un titāna oksīdiem. Tieši šie secinājumi likuši uzdot jautājumu – kā tas iespējams? Cik pētniekiem zināms, pirms 29 miljoniem gadu šajā tuksneša apgabalā nebija attiecīgā materiālu kompozīcija, kas ļautu radīt šādu savienojumu.
Kovaļovas komanda divus Lībijas tuksneša stikla gabaliņus nogādāja laboratorijā, kur tie pētīti ar elektronu mikroskopu, kas ļauj saskatīt vissmalkākās parauga struktūras – 20 000 mazākas par papīra lapas biezumu. Pētnieki atklāja, ka stiklā ir cirkonija dioksīda minerāli, turklāt dažādas struktūras jeb tā dēvētie polimorfi. Polimorfisms ir vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, paliekot nemainīgam ķīmiskajam sastāvam. Tieši cirkonija dioksīda kristāliskās struktūras bija atslēga uz Kovaļovas komandas secinājumiem par stiklu izcelsmi. Viens no šiem minerāla paveidiem var rasties tikai ļoti augstā temperatūrā – starp 2250 un 2700 Celsija grādiem –, bet otrs tikai ārkārtīgi lielā spiedienā, kas sasniedz 130 tūkstošus atmosfēru. Šāda temperatūras un spiediena kombinācija Zemes garozā var rasties tikai meteorīta trieciena vai atombumbas eksplozijas rezultātā. Un, cik zināms, pirms 29 miljoniem gadu uz Zemes atombumbas neviens nespridzināja.
Taču ģeologiem-detektīviem ir vēl kāda mīkla, kas jāatrisina. Kur šis trieciens noticis? Dzeltenas krāsas stikliņi atrodami visai plašā teritorijā, taču tuvumā jebkurā gadījumā būtu jāatrodas arī meteorīta trieciena krātera pēdām. Tuvākie ir divu kilometru un 18 kilometru diametra krāteri, taču tie ir visnotaļ tālu no apgabaliem, kur atrodami Lībijas tuksneša stikli. Tāpēc jāmeklē tālāk.
"Vai krāteris ir pavisam erodējis, defformējies vai pilnībā nosegts ar smiltīm?" raksta noslēgumā versijas min Kovaļova un mudina turpināt pētījumus, lai pilnībā varētu izstāstīt Lībijas tuksneša stiklu izcelsmes stāstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
