Foto: PantherMedia/Scanpix
Suņu un kaķu īpašnieku vidū diezgan izplatīts ir viedoklis: "Protams, ka tas nav jādara! Kad suņi (kaķi) skraidīja savvaļā, neviens taču viņiem nagus negrieza un nekas slikts nenotika." Tomēr tagad, kad vairums mīluļu diennakts lielāko daļu pavada mājoklī, saimniekam jārūpējas, lai četrkājainā drauga nagi neizaug pārāk gari, saka Dr. Beinerta klīnikas veterinārārsts Abubakars Gasanhanovs.

Kad suņi un kaķi dzīvoja savvaļā, viņi dabiski nodeldēja nagus, staigājot pa cietu pamatu un izmantojot nagus rakšanai. Var teikt, par viņu pedikīru parūpējās Daba. Bet mūslaikos, kad vairākums suņu un kaķu lielākoties uzturas mājoklī, kur nereti grīdas klāj mīksti paklāji, šis pienākums jāuzņemas saimniekam, ņemot talkā speciālas knaiblītes.

“Patiesībā viss ir atkarīgs no konkrētā dzīvnieka. Ja suns daudz staigā pa cietu segumu, piemēram, asfaltu, pilnīgi iespējams, ka nagi nodilst paši, un griešana nemaz nav nepieciešama. Istabas kaķim noteikti jāiegādājas nagu asināmais dēlītis vai stabiņš. Ja dzīvnieks to čakli izmanto, nagus notrin pats un saimniekam par tiem nav jāuztraucas. Tomēr visbiežāk kaķi ir slinki uz nagu asināšanu vai arī trin tos pret mēbelēm, tās apskādējot, tādēļ nagus nākas griezt,” skaidro dakteris Gasanhanovs.

Cik bieži jāgriež?

Arī uz jautājumu, cik bieži mīlulim jāgriež nagi, vienas atbildes nav. Kādam nav jāgriež nemaz, citam jāaplīdzina reizi mēnesī, kādam – reizi divās nedēļās. Būtībā saimniekam pašam jāskatās, kad nagi kļūst par garu, un tad arī jāgriež.

Suņiem noteikt īsto brīdi ir pavisam vienkārši. Tikko, mīlulim ejot pa cietu pamatu, nagi sāk kladzēt – klik, klik, klik! – ir skaidrs, ka tie jāgriež. Staigājot suņa nagiem nevajadzētu pieskarties pamatam. Skatoties uz ķepu no sāna, nadziņiem jābūt paralēliem grīdai. Ja to galiņi ir noliekušies uz leju, nadziņi jau ir vai pavisam drīz būs par garu.

Kaķiem šī metode neder, jo viņi nadziņus izlaiž no pirkstu spilventiņiem tikai vajadzības gadījumā – rāpjoties kokā, cīnoties vai satverot medījumu. Nadziņu garumu var novērtēt, saudzīgi no abiem sāniem saspiežot katru spilventiņu tā, lai nadziņš izlien ārā. Tomēr bieži vien tas nemaz nav jādara, jo saimnieks sajūt vajadzību apcirpt nadziņus, kad mīlulis spēlējoties netīšām ieskrāpē vai aktīvi sāk “dīrāt” dīvānu. Tas liecina, ka viņa asie “ieroči” kļuvuši pārāk gari.

Īpaša vērība jāpievērš pirmajam pirkstiņam, ko nosacīti var saukt par “īkšķi”, jo tas nepieskaras pie zemes. Tā nags pāraug visai bieži.

Ja kaķis tiek laists ārā, ar viņa nagu griešanu nevajadzētu pārlieku aizrauties, jo dzīvniekam šie asie “ieroči” var būt vajadzīgi izdzīvošanai. Bez nagiem kaķis nespēs uzrāpties kokā, kad tam pakaļ dzīsies nikns suns. Ja mincis pastaigājas privātā, norobežotā teritorijā, protams, nadziņus var droši griezt pavisam īsus. Arī, ja kaķis pastaigājas pa koplietojamu pagalmu, kur var ieklīst suns, saimniekam savu reizi jāapskata viņa nadziņi, vai nav izauguši pārāk gari. Šādi minči gan visbiežāk tos nodeldē paši.

Kas notiek, ja nadziņus neaplīdzina?

Ja nagi izaug pārāk gari, var notikt dažādas nelaimes. Dzīvniekam lecot no dīvāna, nags var ieķerties pārvalkā un nolūzt. Tāpat – skrienot pa paklāju. “Ir daudz bēdīgu skatu redzēts. Pie mums, klīnikā, ik pa laikam nonāk kāds suns vai kaķis, kuram, nadziņam kaut kur aizķeroties, līdz pusei noplēsts dzīvnadzis jeb tā apasiņotā daļa. Tas dzīvniekam ir ļoti nepatīkami un sāpīgi,” stāsta Abubakars Gasanhanovs.

Kļūstot pārāk gari, nagi var ieaugt pirksta spilventiņā. Visbiežāk šī problēma skar kaķus, jo viņiem nagi ir “ievilkti” pirkstiņu falangās un ļoti ātri aug. Garajam nagam savainojot spilventiņu, tas var iekaist un sākt strutot. “Vienmēr saimniekiem saku, ka ārstēšana viņiem prasīs daudz vairāk laika, kreņķu un naudas, nekā profilakse jeb savlaicīga nagu apgriešana,” uzsver dakteris.

Pārāk gari nagi pat var izmainīt dzīvnieka gaitu, jo tie apgrūtina staigāšanu. Tie pat var būt iemesls, kādēļ dzīvnieks kļūst neaktīvs un daudz gulšņā.

Kā pareizi griezt?

  • Vēlams iegādāties speciāli sunim vai kaķim paredzētas knaibles, kas pieejamas zooveikalos. Tās ir dažāda izmēra – lielākiem un mazākiem dzīvniekiem. 
  • Vienmēr jāpārbauda, vai knaibles ir asas, jo mājdzīvnieku, īpaši suņu, nagi ir ļoti cieti.
  • Gan suņa, gan kaķa nagiem uzmanīgi jānokniebj galiņš, neskarot dzīvnadzi jeb naga apasiņoto un intervēto daļu. Tā ir rozā krāsā, un, ja dzīvnieka nagi ir gaiši, ir labi redzama, jo spīd virskārtai cauri.
  • Griežot nagu, nevajadzētu griezt līdz ar dzīvnadzi, bet gan atstāt pāris milimetrus virs tā. Citādi ir liels risks naga dzīvo daļu nejauši traumēt. Tā kā dzīvnadzī ir gan smalki asinsvadiņi, gan nervi, tajā iegriežot, būs gan asiņošana, gan sāpes. Pēc tik nepatīkamas pieredzes, ļoti iespējams, dzīvnieks vairs neļaus sev griezt nagus. Ieraugot tuvojoties saimnieku ar knaiblēm, muks prom vai slēps ķepas.
  • Sarežģītāk ir apgriezt melnus nagus, jo tiem cauri dzīvnadzis nav redzams. Iesaka tos aplīdzināt pakāpeniski – pa mazam posmiņam. Kad naga šķērsgriezumā ieraugāt mazu, baltu punktiņu, tā ir zīme, ka dzīvnadzis ir pavisam tuvu un nags ir apgriezts vairāk nekā pietiekami. Ar melniem nagiem ir tā, ka labāk atstāt mazliet garākus, nekā iegriezt dzīvnadzī.
  • Teiksiet – kurš dzīvnieks gan ļaus tik ilgi ņemties gar saviem nagiem, vairākkārt aplīdzinot katru pa milimetram vien? Taisnība vien būs – reti kurš. Taču, kad viens nadziņš ir nogriezts optimālajā garumā, parasti salīdzinot ir labi redzams, par cik lielu gabalu jāaplīdzina pārējie. To griešana jau sokas vieglāk un ātrāk. 
  • Ja ir bail mīlulim nodarīt pāri, to vismaz pirmajā reizē var aizvest pie veterinārārsta un apskatīties, kā viņš veic šo procedūru. Nākamreiz jau nagus varēsiet griezt pats.
  • Ja gadās iegriezt dzīvnadzī, asiņošanu var apturēt, viegli piespiežot ūdeņraža pārskābē samērcētu vatīti. Cits variants – apstrādāt ar zilajiem graudiņiem jeb kālija permanganātu. Iemērc vates kociņu graudiņos (pirms tam to var mazliet samitrināt ar ūdeni) un aplicē tos uz asiņojošā dzīvnadža. Ar zilajiem graudiņiem gan jābūt uzmanīgam, jo tie var apdedzināt mutes gļotādu – jāraugās, lai dzīvnieks nesāk laizīt ķepu.
  • Svarīgi mīluli radināt pie nagu griešanas jau no mazotnes. Sākumā varat vienkārši maigi pamasēt katru četrkājainā drauga pirkstiņu, lai viņš pierod, ka aiztiekat viņa ķepas. Ja nagus dzīvniekam pirmo reizi mēģina apgriezt pieaugušā vecumā, bieži vien gadās, ka viņš no procedūras par visām varītēm cenšas izvairīties, jo gluži vienkārši baidās. Nagus kucēnam un kaķēnam pirmo reizi var griezt jau ap trīs mēnešu vecumu.
  • Ir labi mīlulim par pacietību ikreiz pēc nagu griešanas iedot kādu našķi. Tad viņam tā saistīsies ar pozitīvām emocijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!