Mangalica – ruksis, kurš piesavinājies aitas kažociņu  (4)

Mangalica (citi nosaukumi – ungāru mangalica, ungāru sprogainā mangalica) – pirmā ungāru garspalvaino cūku šķirne, tās izcelsme saistīta ar meža cūkām. Neparastais dzīvnieks ir slavens ar savu grezno apmatojumu – to mīkstā, patīkamā vilna savijas apaļos gredzentiņos, veidojot mundierīti, kas ne ar ko nav sliktāks par aitas kažoku. Angļi mangalicu tā arī sauc – par aitucūku (ang. sheep-pig). Bet oriģinālais šķirnes nosaukums atspoguļo nevis galveno šīs cūkas raksturojošo pazīmi, biezo apmatojumu, bet nozīmē "cūka ar lielu daudzumu tauku".

Mangalicas tika radītas 19. gadsimta sākumā (1833. gadā), kad Ungārijas erchercogs Jozefs vēlējās izveidot treknu cūku šķirni, kurai nav vajadzīga īpaša kopšana un kura ir izturīga pret salu. Viņš sakrustoja mājas un meža cūkas, kā rezultātā izveidojās īpaša šķirne, kas apbūra ar savu neparasto izskatu un kuru gaļa lieliski garšoja. Taču drīzumā, krītoties pieprasījumam pēc treknas gaļas, ievērojami saruka arī mangalicu popularitāte, un, neskatoties uz to, ka to speķis ir viens no zināmākajiem un vērtīgākajiem, sprogainās cūkas tiek uzskatītas par retām un savā dzimtenē tiek aizsargātas ar likumu.

Mangalica – vienīgā senā ungāru cūku šķirne, ko joprojām audzē vietējie iedzīvotāji. Šīs cūkas masveidā audzēja kalnainos rajonos – līdz Otrajam pasaules karam tās audzēja Aizkarpatu reģionā. Aitveidīgās cūkas laida ganīties kalnu pļavās gluži tāpat kā govis vai aitas. Ungāru gani arī šodien dzen ganībās sprogainās cūkas no visa ciema. Šie dzīvnieki ir spējīgi atcerēties ceļu ne sliktāk par liellopu ganāmpulku. Sākotnēji šīs šķirnes cūkas audzēja klosteros un tiem pieguļošajā teritorijā.

Pūkainie rukši atšķiras no citām šķirnēm ar īpašu izturību pret ziemas salu, kas ir bijis galvenais iemesls, kādēļ šī šķirne ir izplatījusies vairākās valstīs. 20. gadsimta sākumā tās kļuva plaši izplatītas Austrijā un Vācijā. Ungārijas teritorijā mangalicas bija visizplatītākās periodā no 1930. līdz 1945. gadam. 1943. gadā sprogainā kažociņa īpašnieču skaits bija vairāk nekā 30 tūkstoši. Tolaik bekons, speķis un salami Eiropas un visas pasaules tirgos bija ļoti pieprasīti.

Ungārijas mangalicu skaits turpināja augt līdz 20. gadsimta vidum, kad tas sāka strauji kristies, jo mainījās gaume un pieauga pieprasījums pēc liesākas cūkgaļas. Pēckara periodā izkāva aptuveni divas trešdaļas mājlopu. Šīs šķirnes pārstāves vairs bija palikušas tikai Ungārijā un Austrijā.

Līdz 1970. gadam aitveidīgās cūkas bija gandrīz izzudušas, bija palicis mazāk nekā 200 šīs šķirnes īpatņu. 1994. gadā ar mērķi saglabāt šo šķirni tika dibināta Nacionālā mangalicas šķirnes cūku asociācija. Uzzinājuši par kritiski mazo šīs šķirnes pārstāvju skaitu, britu kompānijas "Pig Paradise" speciālisti nolēma ķerties pie unikālās šķirnes cūku pavairošanas un 2006. gadā devās uz Austriju, kur kalnos esošā fermā iegādājās ganāmpulku, kuru veidoja 17 aitveidīgās cūkas.

Savukārt 2007. gadā amerikāņu kompānija importēja 24 mangalicas ASV. Austrijas un Vācijas fermās joprojām audzē šīs unikālās šķirnes cūkas. Šobrīd Ungārijā dzīvo vairāk nekā septiņi tūkstoši mangalicu, kuras gadā laiž pasaulē vidēji 60 tūkstošus sivēnu.

Sprogainās cūkas iedala trīs tipos: baltas, rudas un bezdelīgas krāsojuma. Agrāk bija arī melnas mangalicas, taču tagad tās tiek uzskatītas par izzudušām. Aptuveni 80% mangalicu ir baltās, pārējo veidu sprogainie rukši ir uz izzušanas robežas.

Sprogainajām ungāru cūciņām piemīt izturība un rūdījums, jo tās gadsimtiem ilgi dzīvojušas gandrīz savvaļas apstākļos. Ungārijas mangalicas ir vidēja lieluma cūkas ar ļoti spēcīgu skeletu. Ziemas periodā šīs šķirnes cūkas lepojas ar biezu, garu un viļņotu apmatojumu, bet pavasarī apaug ar baltām sprogām. Āda ap acīm un purnu ir melnā krāsā. Raksturs šīm cūciņām ir ļoti mierīgs un maigs.

Unikālais kažociņš mangalicas ziemā pasargā no aukstuma, bet vasarā – no insektiem. Iztālēm sprogaino cūciņu ganāmpulku var viegli sajaukt ar aitu ganāmpulku.

Kas attiecas uz pēcnācējiem, ungāru mangalicu mātītes laiž pasaulē diezgan lielu skaitu mazuļu: 4–5 pirmajos metienos, bet vēlāk pat 12–16 sivēnu. Dzimumgatavību sprogainās cūkas sasniedz 7–8 mēnešu vecumā.