ASV drošības kompānija "Graystone Ltd" noliedz Krievijas Ārlietu ministrijas pausto informāciju, ka Ukrainas austrumos pret prokrieviskajiem separātistiem darbojas šīs firmas algotņi, vēsta žurnāls "Foreign Policy".
"Uzņēmums nav nosūtījis un neplāno sūtīt darbiniekus uz Ukrainu," pa telefonu žurnālam norādīja uzņēmuma pārstāvis.
Arī baltais nams ir komentējis izskanējušās ziņas. "Es varu norādīt uz kompānijas paziņojumu par to, ka šī informācija neatbilst patiesībai," preses konferencē paziņoja Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs.
Krievijas Ārlietu ministrija otrdien paziņoja, ka saskaņā ar pieejamo informāciju Kijeva prokrievisko nemieru apspiešanai Ukrainas austrumos izmanto ne tikai iekšējo karaspēku, Nacionālo gvardi un "Labējā sektora" aktīvistus, bet arī par Ukrainas specvienības kaujiniekiem pārģērbtus ASV algotņus no firmas "Graystone".
"Īpašu satraukumu rada fakts, ka šajā operācijā ir iesaistīti aptuveni 150 amerikāņu speciālistu no privātās militārās organizācijas "Graystone", kas pārģērbti vienības "Sokol" formastērpos," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Ukrainas Ārlietu ministrija šos paziņojumus nodēvēja par provokatīviem, vēsta aģentūra UNIAN.
"Graystone" žurnālam "Foreign Policy" noliedz Krievijas apgalvoto, ka kompānija ir saistīta ar privāto armiju "Blackwater", kuru ASV valdība izmantoja Irākas karā.
Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.
Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmušie separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību. Viņu piemēram sekoja arī Harkovas separātisti.
Drošības spēku specvienības atbrīvoja ieņemto Harkovas apgabala administrācijas ēku. Savukārt Doņecā un Luhanskā drošībnieki ieņemtās ēkas ir ielenkuši.
Izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
