Pēc pārliecinošās uzvaras, kuru Japānas parlamenta augšpalātas vēlēšanās svētdien guvusi premjerministra Sindzo Abes vadītā koalīcija, eksperti pauž bažas, ka viņš atmetīs ar roku reformām un galveno vērību pievērsīs savas nacionālistiskās politikas īstenošanai.
Lai gan uzvara vēlēšanās, no vienas puses, nodrošina Abem spēcīgāku mandātu nepopulāriem lēmumiem, lai atdzīvinātu valsts ekonomiku, no otras puses, tā varētu pastiprināt viņa paša partijas deputātu iespējas pretoties nepieciešamajām pārmaiņām.
Turklāt Abes mandāta spēku mazina vēlētāju zemā aktivitāte. Vietējie mediji ziņo, ka pie balsošanas urnām devušies ievērojami mazāk vēlētāju nekā iepriekšējās augšpalātas vēlēšanās 2010.gadā, kad vēlētāju aktivitāte sasniedza 57,92%.
Sabiedriskā raidorganizācija NHK pirmdien no rīta ziņoja, ka Abes pārstāvētā Liberāldemokrātiskā partija (LDP) un tās koalīcijas partneri - Jaunais Komeito - no 121 augšpalātas vietas, par kurām norisinājās cīņa vēlēšanās, ieguvuši vismaz 74.
Savukārt opozīcijā esošā Demokrātiskā partija, kuras 2009.gadā izveidotā valdība pērn tika gāzta, cietusi smagāko sakāvi kopš savas dibināšanas 1998.gadā.
Valdošo koalīciju augšpalātā jau pārstāv 59 deputāti, un tādējādi tai tagad ir nodrošināts absolūtais vairākums jeb vismaz 133 no 242 vietām.
Līdz ar to pielikts arī punkts strupceļam, kādā nonāca likumdošanas process pēc LDP sakāves 2007.gada augšpalātas vēlēšanās. Tolaik Abem nācās atkāpties no premjera amata.
Valdības vadītāja krēslā Abe atgriezās pēc viņa vadītās koalīcijas uzvaras pagājušā gada decembrī notikušajās parlamenta apakšpalātas vēlēšanās. Svētdien viņš atkārtoti solīja galveno uzmanību pievērst tautsaimniecības atlabšanai.
"Mēs uzstājām, ka mūsu ekonomikas politika nav kļūdaina un sabiedrība mūs atbalstīja. Tauta tagad vēlas izjust augļus. Ekonomika patiesi atlabst," uzstājoties ar runu LDP galvenajā mītnē, svētdienas vakarā paziņoja premjers. "Mēs darīsim visu, ko varam, lai, cik ātri vien iespējams, ierosinātu pozitīvo ciklu, kurā darba apstākļi uzlabojas un algas aug, palielinot personīgo patēriņu un mudinot uzņēmumus uz lielākām investīcijām."
Tomēr daudzi bažījas, ka Abe patiesībā galveno uzmanību pārorientēs uz savas konservatīvās ideoloģiskās programmas realizāciju.
Cita starpā premjers vēlas grozīt pēc kara pieņemto pacifistisko konstitūciju, nostiprināt Japānas aizsardzības spējas un pārskatīt attieksmi pret Otrā pasaules kara vēsturi, atsakoties no līdzšinējās Tokijas pārmērīgās vainas apziņas demonstrēšanas.
Tomēr vairums ekspertu ir vienisprātis, ka tūlītēja novēršanās no ekonomikas problēmām nav gaidāma. Drīzumā premjeram jāpieņem galīgais lēmums par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu no pieciem līdz astoņiem procentiem, sākot no nākamā gada aprīļa, un šīs likmes dubultošanu līdz 2015.gada oktobrim, lai tādējādi ierobežotu milzīgo budžeta deficītu.
"Manuprāt, Abem ir trīs sejas - Abe kā labējais, Abe kā pragmatiķis un Abe kā ekonomikas reformators," atzīst Japānas Starptautiskās universitātes prezidents Siniči Kitaoka. "Līdz šim viņš rādījis trešo seju un pēc vēlēšanām centīsies darīt to pašu."
Tomēr Abe ir apņēmības pilns ķerties arī pie izmaiņām drošības politikā, atsakoties no līdzšinējiem pacifisma ideāliem, kas gan nav traucējuši Japānai jau līdz šim izveidot aizsardzības spēkus, kas ir lielāki nekā Lielbritānijas armija.
Starp plānotajām izmaiņām ir konstitūcijas grozījumi, atsakoties no tajā noteiktajiem ierobežojumiem kolektīvajai aizsardzībai, kas liedz, piemēram, sniegt palīdzību sabiedrotajam, kuram uzbrukusi trešā puse.
Tāpat iecerēts aizsardzības spēkus nodrošināt ar iespēju dot triecienu ienaidnieka bāzēm, ja Japānai draud nenovēršams uzbrukums un citu iespēju vairs nav.
Turklāt paredzēts izveidot jūras kājnieku divīziju, lai aizsargātu nomaļās salas, uz kurām pretendē arī citas valstis, īpaši Ķīna.
Konservatīvie uzskata, ka konstitūcija, kuru japāņiem pēc Otrā kara uzspieda ASV okupācijas spēki, ne vien liedz Japānai tiesības uz pašaizsardzību, bet ir cēlonis tradicionālo vērtību pagrimumam.
Abe svētdien norādīja, ka nepieciešamas plašākas debates, lai konstitūcijas grozījumi gūtu sabiedrības izpratni.
Tomēr neskatoties uz svētdien gūto uzvaru, LDP un vairākām citām mazākajām partijām, kas arī atbalsta konstitūcijas grozījumus, augšpalātā nav divu trešdaļu vairākuma, kas nepieciešami pamatlikuma mainīšanai.
LDP koalīcijas partneri pret konstitūcijas 9.panta grozīšanu izturas piesardzīgi. Šis pants, ja to tulko burtiski, faktiski liedz Japānai pat bruņoto spēku uzturēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
