Noslēdzoties impīčmenta procedūrai, par Rusefas atcelšanu balsoja 61 senators, bet pret - tikai 20.
Lai prezidenti atceltu no amata, bija nepieciešamas vismaz divas trešdaļas jeb 54 Kongresa augšpalātas locekļu balsis.
Tajā pašā laikā otrajā balsojumā senatori neatbalstīja ierosinājumu atņemt Rusevai tiesības nākotnē ieņemt publiskus amatus.
Par ierosinājumu atņemt viņai uz astoņiem gadiem tiesības ieņemt sabiedriskus amatus no 81 senatora nobalsoja tikai 42.
Tādējādi ar trešdienas balsojumu pielikts punkts 13 gadus ilgajam kreisās Darba partijas valdīšanas posmam.
Tagad Rusefas vietā stāsies prezidenta pienākumu izpildītājs Mišels Temers, kurš pārstāv centriski labējo Demokrātiskās kustības partiju un ieņems valsts galvas amatu līdz 2018.gadā paredzētajām vēlēšanām.
Amata zvērestu 75 gadus vecais Temers nodos jau trešdien plkst.22 pēc Latvijas laika.
Rusefa, kas nāca pie varas 2011. gadā un bija pirmā sieviete Brazīlijas prezidenta krēslā, tika apsūdzēta par manipulācijām ar budžetu, lai tādējādi maldinātu vēlētājus pirms 2014. gada vēlēšanām.
Sākotnēji tika ziņots, ka Brazīlijas parlamenta augšpalātas - Senāta - deputāti par prezidentes Dilmas Rusefas atcelšanu no amata balsos dažas dienas pēc Riodežaneiro olimpisko spēļu noslēguma.
Iepriekš tika plānots ka Senāta balsojums par Rusefas atcelšanu no amata notiks 16. augustā, vēlāk to pārcēla uz 22. augustu, bet arī šis datums tiks noraidīts, bažījoties, ka politiskais saspīlējums varētu sabojāt olimpisko spēļu gaisotni.
68 gadus vecā Rusefa 12.maijā ar Senāta balsojumu tika atstādināta no amata, lai viņu tiesātu impīčmenta prāvā saistībā ar apsūdzībām par budžeta noteikumu pārkāpšanu.
Lai Rusefu atceltu no prezidenta amata, nepieciešams divu trešdaļu senatoru atbalsts.
Rusefa atstādināta uz laika periodu līdz 180 dienām, kamēr notiek prāva, un viņas pilnvaras viceprezidentam Mišelam Temeram, kurš pārstāv centriski labējo Brazīlijas Demokrātiskās kustības partiju (PMDB) un tagad kļuvis par viņas ienaidnieku, izbeidzot Rusefas kreisās Strādnieku partijas 13 gadu varu.
Rusefa tiek vainota, ka ir nelikumīgi aizņēmusies naudu, lai palielinātu valsts izdevumus un nomaskētu recesijas smagumu no vēlētājiem, kad viņa 2014. gadā balotējās uz jaunu prezidentūras termiņu. Prezidente noraidījusi viņai izvirzītās apsūdzības un nodēvējusi visu šo lietu par sazvērestību.
Daudzi brazīlieši uzskata, ka Rusefa ir atbildīga arī par valsts ekonomisko situāciju un plašo korupcijas skandālu, kura centrā ir valsts naftas kompānija "Petrobras". Rusefa bija "Petrobras" valdes priekšsēdētāja no 2003. gada līdz 2010. gadam, kad šī krāpšana notikusi.
Brazīlija vēl pirms pāris gadiem bija viena no pasaules straujāk augošajām ekonomikām, bet tagad ieslīdējusi recesijā un valstī bez darba palikuši aptuveni 11 miljoni cilvēku.
Savus pretiniekus Rusefa apsūdz mēģinājumā īstenot labēju valsts apvērsumu, norādot, ka viņas veiktajiem līdzīgi grāmatvedības manevri ilgstoši ir bijusi ierasta prakse dažādās Brazīlijas valdībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
