Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) apstrādājusi aptuveni 170 videoierakstu un paredzējusi senatoriem demonstrēt 13 ierakstus, kuros vislabāk redzamas nervus paralizējošās zarīna gāzes izmantošanas sekas, atsaucoties uz Izlūkošanas komisijas vadītājas Diānas Fainštainas teikto, ceturtdien vēsta ārvalstu mediji.
ASV uzskata par pierādītu, ka 21.augusta incidents, kurā, pēc izlūkošanas datiem, tikuši izmantoti ķīmiskie ieroči, bijis Sīrijas valdības iniciēts. Tajā bojā gāja aptuveni 1400 cilvēku. Internetā cirkulē vairāki videoieraksti, kuros fiksēti iespējamā uzbrukuma upuri.
Videoierakstus tiks piedāvāts noskatīties katram senatoram, kā arī, iespējams, pārstāvju palātas locekļiem, atzinusi Fainštaina.
ASV Kongresa locekļi gan pagaidām vēl atrodas vasaras brīvdienās un darbu atsāks nākamnedēļ.Tad arī paredzēts balsojums par iespējamo militāro triecienu Sīrijai.
Jau vēstīts, ka 21. augustā Damaskas piepilsētās notika ķīmiskais uzbrukums, kurā opozīcija apsūdzēja valdības spēkus. Rietumvalstis ASV vadībā sāka apsvērt iespēju reaģēt uz notikušo ar militāru triecienu.
ASV norāda, ka uzbrukumā, kurā pielietota zarīna gāze, ir vainojami prezidenta Bašara al Asada spēki, bet bojā gājuši vairāk nekā 1400 cilvēku. Sestdien ASV prezidents Obama paziņoja, ka lūdz Kongresa atļauju militārā trieciena sākšanai.
Pret jebkādu militāru iejaukšanos kategoriski iebilst Damaskas ciešā sabiedrotā un lielākā ieroču piegādātāja - Maskava. Pateicoties Krievijas un Ķīnas nostājai, ANO Drošības padome vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā tā arī nav spējusi vienoties par pasākumiem asinsizliešanas apturēšanai.
Iespējamie triecieni pret Sīrijas valdības spēkiem būšot ierobežoti un to mērķis nebūšot mainīt spēku līdzsvaru starp Asada režīmu un nemierniekiem, norādīja ASV prezidents Baraks Obama. Sauszemes spēkus uz Sīriju nosūtīt nav paredzēts.
Rietumvalstis no kuģiem un zemūdenēm, kas neatrodas Sīrijas teritoriālajos ūdeņo, kā arī lidmašīnām, varētu izšaut pa noteiktajiem mērķiem spārnotās raķetes, paredz eksperti.
Nemieri Sīrijā sākās kā pret valdību vērstas demonstrācijas 2011. gada pavasarī, kas ātri pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kurā jau gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Pret Asadu karojošo spēku pusē netrūkst arī radikāli islāmistu kaujinieki un ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīti grupējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
