Ukraina ir gatava pievienoties tiem Krievijas vadītās Muitas savienības nosacījumiem, kas netraucēs Kijevas un Eiropas Savienības (ES) tuvināšanās procesam, piektdien Jaltā paziņoja Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.
"Mēs esam gatavi izskatīt tos Muitas savienības nosacījumus, kas nav pretrunā ar ES prasībām, un pievienoties Muitas savienībai tādā mērā, kādā tas atbilst Ukrainas nacionālajām interesēm," uzstājoties forumā ''Jaltas Eiropas stratēģija'', sacīja prezidents.
Galvenā tēma šajā forumā, kurā piedalās Eiropas politiķi, uzņēmēji, žurnālisti un politologi, bija gaidāmā Ukrainas un ES asociācijas līguma parakstīšana.
Krievija aicina Ukrainu pievienoties Muitas savienībai, kā arī patlaban veidotajai Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai, bet Kijeva pagaidām nav gatava pievienoties šīm struktūrām.
Ukraina cer, ka sadarbība ar Muitas savienību memoranda ietvaros par sadarbības padziļināšanu ar Eirāzijas Ekonomisko komisiju palīdzēs saglabāt pastāvošo tirdzniecības apjomu ar Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu.
Ukrainas valdība trešdien apstiprināja asociācijas līguma ar ES projektu. Kijeva cer līgumu parakstīt ES Austrumu partnerības samitā, kas notiks Viļņā 28. un 29.novembrī.
Parakstīšana vairākkārt tikusi atlikta Kijevas un Briseles domstarpību dēļ, īpaši jau saistībā ar ekspremjeres un opozīcijas līderes Jūlijas Timošenko turēšanu apcietinājumā.
Kijevas eirointegrācijas plāni izraisījuši asu kritiku no Kremļa puses, kas piedāvā Ukrainai kļūt par pilnvērtīgu Muitas savienības dalībvalsti.
Gaidāmā asociācijas līguma parakstīšana bija iemesls "muitas karam", kas Krievijas un Ukrainas starpā izraisījās augustā, kad Krievijas muita uz robežas veica pastiprinātas visu Ukrainas preču pārbaudes, uzskata eksperti.
Tikmēr Ukrainas opozīcijas politiķi kritizē prezidentu Viktoru Janukoviču, ka viņš apdraud Ukrainas tuvināšanos ES, jo nav turējis savu solījumu izbeigt politiskās prāvas un nav izteicies par savas galvenās politiskās konkurentes - apcietinājumā turētās Timošenko - likteni. Rietumi vēlas panākt viņas atbrīvošanu.
ES vairākkārt deklarējusi, ka Timošenko tiesāšana par amata ļaunprātīgu izmantošanu bijusi politiski motivēta, bet tas, ka ekspremjere joprojām atrodas cietumā, var apdraudēt novembrī Viļņā paredzēto Ukrainas un ES asociācijas līguma parakstīšanu.
ES diplomāti arī brīdinājuši - ja Janukovičs nekļūs pielaidīgāks jautājumā par Timošenko, maz ticams, ka Ukrainas un ES līgums tiks parakstīts.
ES diplomāti cenšas pārliecināt Janukoviču par labu ekspremjeres atbrīvošanai, lai viņa tad varētu doties uz Vāciju ārstēt muguras slimību. Janukovičs gan taisnojas, ka viņam nav juridisku pilnvaru atbrīvot Timošenko.
Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiks pavērti ES tirgi, turklāt tas arī iezīmēs izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu virzienā. Šāda notikumu attīstība savukārt raisa nopietnas bažas Maskavā, kas uzskata, ka Kijeva atrodas dziļi tās ietekmes sfērā.
Jūlijā notikušo Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos ar Janukoviču analītiķi raksturoja kā Maskavas pēdējā brīža mēģinājumu pārliecināt Kijevu neparakstīt vienošanos ar ES.
Tā kā sanāksmē netika panākts nekāds progress, Krievijas muita sāka veikt pilnīgi visa Ukrainas eksporta rūpīgas pārbaudes. Putina padomnieks Sergejs Glazjevs atzina, ka tas bijis brīdinājums Kijevai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
