Psiholoģiski apstrādāti cilvēki dzīvo maldīgā pārliecībā, ka viņiem iepotētais viedoklis spēj pārliecināt pilnīgi ikvienu. Varu tikai apbrīnot tās hipnozes dziļumu, kādā Saeimas deputāti Tautsaimniecības komisijā paši sev raka bedri, cerot iestāstīt sabiedrībai, ka Latvijas nacionālajām interesēm atbilst centieni saglabāt likumos viena gāzes piegādāja – turklāt Krievijas valstiskā monopola, arī neslēpta kaimiņu valsts ārpolitikas instrumenta – varu pār Latvijas enerģētiku.
Nav nekā dīvaina, ja gāzes "maģija" reibina Saeimas promaskavisko opozīciju – "Saskaņas centru". Pilnīgi loģiska un saprotama ir kaimiņvalstu gāzes biznesa milžu "Gazprom", "Itera" un to pašmāju algotņu vēlme nepieļaut mūsu valsts dabas gāzes tirgus liberalizāciju, nelaist tirgū konkurentus un bremzēt vietējās biogāzes efektīvāku izmantošanu.
Savukārt vadošajām koalīcijas partijām vajadzētu pārtraukt izlikties, ka nekas nav noticis, un, līdzīgi kaimiņvalstīm, skaidri deklarēt principiālu nostāju, kas atbilst ne tikai Latvijas, bet visa reģiona neatkarības interesēm. Citādi ir vienkārši neērti klausīties, kā viens no Saeimas rūdītākajiem politiķiem – Vienotības Dzintars Zaķis – pūlējās mums iegalvot, ka nevis brīva konkurence, bet monopolstāvokļa saglabāšana mums garantēs iespēju saņemt lētāku gāzi, ja tikai mēs labi uzvedīsimies, nekaitinot "Gazprom". Taču, kā vēlāk izrādījās, runa nemaz nebija par piedāvājumu saņemt ievērojami lētāku dabasgāzi, bet draudiem vēl vairāk nesadārdzināt tās cenu.
Protams, gāzes tirgus brīvlaišana vienā mirklī neatrisinās visas Latvijas enerģētiskās neatkarības problēmas. Taču tas būs starta signāls ceļā uz šādu neatkarību, apliecinot valsts ieinteresētību nozares attīstībā un investīciju piesaistīšanā. Gāzes tirgus liberalizācija ir priekšnoteikums, lai nozarē ātrāk ienāktu jauni kapitālieguldījumi. Ja "Latvijas gāzes" piedāvātās izmaiņas likumdošanā tiktu pieņemtas, tad patiesa konkurence gāzes tirgū būtu bloķēta vismaz līdz 2020.gadam. Atliekot gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā, tiktu bloķēta iespēja īstenot vienotu reģionālo politiku visās Baltijas valstīs. Tas apturētu plānoto sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa un gāzes tīklu starpsavienojumu projektu īstenošanu ar ES finansiālu atbalstu. Jo ilgāk vilcināsimies, jo dārgāk maksāsim par savu neizlēmību.
Tiesa, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un jaunu gāzesvadu starpsavienojumu izveide prasa lielas investīcijas un daudz laika. Ātrāk īstenojama iespēja ir gāzes tīklā ievadīt biogāzi. Jau tagad vairāki mūsu biogāzes ražotāji ir gatavi izskatīt iespēju gāzes sadales tīklā ievadīt attiecīgi sagatavotu vietējo biogāzi – ar analoģisku tīrību un kaloritāti kā dabasgāzei.
Šādu iespēju Latvijā vajadzētu nodrošināt iespējami ātrāk, turklāt neatkarīgi no tā, cik liels varētu būt tīklā ievadītās biogāzes apjoms. Loģiski, ka sākotnēji tīklā ievadītās biogāzes apjomi būs nelieli un būtiski nemazinās atkarību no "gāzes adatas". Šajā jomā mēs vairs nevaram būt pionieri, jo jau vairākus gadus tas veiksmīgi tiek īstenots Nīderlandē, Vācijā un citās Eiropas Savienības valstīs, kur ir izveidota tam labvēlīga likumdošana. Kāpēc mums būtu jāgaida līdz 2017.gadam? Pat ja mēs šajā inovatīvajā jomā vairs nevaram būt pirmie, kāpēc mums būtu jāpaliek pēdējiem?
Gribētos ticēt, ka šoreiz mūsu Saeimas Tautsaimniecības komisijas labējās un patriotiskās koalīcijas deputātu ļaušanos dabasgāzes "diskrētajai burvībai" ietekmēja nevis savtīga personiska ieinteresētība, bet tikai pārprastas šā brīža politiskās prioritātes, cenšoties palīdzēt premjeram Valdim Dombrovskim nogludināt ceļu uz tikšanos ar savu Krievijas kolēģi Dmitriju Mevedjevu. Diemžēl tas nepalika nepamanīts kaimiņvalstīs un Eiropā, vēl jo vairāk veicinot jau tā kritiski zemo uzticēšanos Latvijai kā atbildīgam partnerim kopīgu reģionālu projektu īstenošanā.
Iespēja biogāzi ievadīt dabasgāzes tīklā apjoma ziņā nekādā veidā neapdraudētu "Latvijas gāzes" biznesu, bet dotu iespēju samazināt OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti). Runa ir par principiem un skaidriem signāliem no valsts puses par turpmākās attīstības virzienu. Nav svarīgi, cik lieli vai mazi tuvākajā laikā varētu būt gāzes tīklā ievadītās biogāzes apjomi, bet svarīga ir politiskā izvēle, kas būs signāls komersantiem un investoriem.
No turpmākajiem mūsu politiķu lēmumiem mēs varēsim spriest par viņu patiesajiem mērķiem un prioritātēm – veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu un reģionu attīstību, neatliekot gāzes tirgus liberalizāciju, vai arī pretēji kaimiņvalstīm, vēl pēdējo reizi "patērētāju interešu vārdā" pagarināt saldo dzīvi uz "lētās" "Gazprom" gāzes adatas!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
