Foto: AFP/Scanpix

Ekonomikas sankciju mērķis nav apgrūtināt Krievijas ekonomiku, bet gan atgādināt, ka pašreizējā situācija Ukrainā nav pieļaujama, otrdien pēc Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sēdes žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Dombrovskis arī atgādināja, ka sankciju pastiprināšana vai mīkstināšana būs atkarīga no tā, vai Krievija piedalīsies Ukrainas konflikta atrisināšanā.

ECOFIN sēdi 27.janvārī pirmo reizi vadīja Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (V), kurš pēc sēdes atklāja, ka ES finanšu ministri izrādījuši atbalstu makroekonomikas finanšu palīdzības palielināšanai Ukrainai.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers 8.janvarī, Rīgā paziņoja par papildu makrofinansiālo palīdzību Ukrainai 1,8 miljardu eiro apmērā.

Reirs norāda, ka ministri pēc Ukrainas lūguma apsvēruši minētos 1,8 miljardus izmaksāt paātrinātā laika termiņā, kā arī ministri piekrituši, ka pēc 1,8 miljardu izmaksas Kijevai varētu tikt piešķirta papildus makroekonomiskā palīdzība.

Tās precīzu apmēru finanšu ministrs gan vēl nevarēja nosaukt.

2014.gadā Ukrainai tika piešķirta makrofinansiālā palīdzība 1,36 miljardu eiro apmērā, bet pēdējo maksājumu 250 miljonu eiro apmērā paredzēts izmaksāt līdz 2015.gada pavasarim. Janvāra sākumā EK lēma par papildus 1,8 miljardu eiro piešķiršanu.

Jau vēstīts, ka prokrieviski noskaņoti grupējumi 2014.gada aprīlī sāka ieņemt valsts un drošības iestāžu ēkas Ukrainas austrumos, pasludinot Luhanskas un Doņeckas "tautas republikas". Ukrainas valdībai cenšoties atjaunot kontroli pār reģioniem, Donbasā notiek bruņota cīņa, kurā ir tūkstošiem bojāgājušo.

Kijeva un rietumvalstis uzskata, ka separātistus apbruņo un apgādā Krievija. Tikmēr Kremlis noliedz, ka sūtītu savu bruņojumu un karavīrus uz Ukrainu, norādot, ka visi no Krievijas Ukrainā iebraukušie kaujinieki ir "brīvprātīgie".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!