Tika atsaukta apsūdzība pēc viena no diviem Krimināllikuma 117. panta punktiem par slepkavību pastiprinošos apstākļos - mantkārīgā nolūkā un grupā -, par kuriem tika ierosināts kriminālprocess. Tādēļ arī daļēji atcelts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 29. augusta spriedums šajā krimināllietā, skaidroja Ločmelis.

Pasludinot saīsināto spriedumu lietā, apgabaltiesa grozīja noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju un samazināja pirmajā instancē piespriesto sodu, sodot Smoļakovu ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem, ar policijas kontroli uz vienu gadu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz trim gadiem. Smoļakovu atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15. panta trešajā daļā un 117. panta 9. punktā (redakcijā līdz 2013. gada 31. martam), kā arī Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā (redakcijā līdz 2013. gada 31. martam).

Lietā referējošais tiesnesis Guntars Stūris informēja, ka apsūdzētajai, nosakot sodu, piemērots Krimināllikuma 49.1 pants, jo tiesas kolēģija konstatēja, ka pirmās instances tiesa krimināllietas izskatīšanu nebija uzsākusi vairāk nekā gadu pēc lietas saņemšanas.

Par pilna sprieduma pieejamības dienu Rīgas apgabaltiesā noteikts 2017. gada 26. oktobris. Desmit dienu laikā spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Pērn augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa krimināllietā bijušajai cietuma darbiniecei piesprieda desmit gadu un divu mēnešu brīvības atņemšanu. Tāpat tiesa grozīja sievietes drošības līdzekli uz apcietinājumu, to piemērojot tiesas sēžu zālē. Vēl apsūdzētajai tika noteikta policijas kontrole uz diviem gadiem un liegums ieņemt ierēdņa amatus trīs gadus.

Laikraksts "Diena" vēstīja, ka kriminālprocess ierosināts pēc diviem Krimināllikuma 117. panta punktiem par slepkavību pastiprinošos apstākļos - mantkārīgā nolūkā un grupā. Par šo noziegumu apsūdzēta bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova. Notiesātā Ivanova slepkavības mēģinājums ticis organizēts, viņam jau esot cietumā.

Kā toreiz rakstīja "Diena", 2010. gada 23. martā Ivanova kamerā pēkšņi un strauji nomira ieslodzītais Aleksandrs Dudkins. Par Dudkina nāves faktu Rīgas Centrālcietumā tika sākts kriminālprocess, un izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka Dudkina nāve ir nevardarbīga un iestājusies sirds slimības rezultātā. Taču vairāki avoti "Dienai" apgalvojuši, ka nāve "sirds slimības rezultātā" ieslodzītajam iestājusies pēc tam, kad Dudkins izdzēris Ivanovam paredzētu buljona krūzīti.

"Domāju, tāpēc, ka buljons bija paredzēts man, ārsti atnāca pēc 35-40 minūtēm pat bez medicīniskā čemodāniņa, kad Dudkins jau ar garantiju bija miris," tāda ir versija "Dienas" rīcībā esošajās Ivanova ar roku rakstītajās liecībās, kur viņš izsaka skaidru pārliecību - buljons bijis nāvējošs un bijis paredzēts viņam. "Es piezvanīju Dudkina sievai un piesardzīgi ieteicu uzstāt uz ekspertīzi. Dudkina sieva pēc tam man paziņoja, ka viņai kategoriskā formā tas bija atteikts! [..] Manam lūgumam sniegt liecības attiecībā uz Dudkina nāvi cietuma administrācija atteica - es vienīgais no visas kameras netiku nopratināts," šādi Ivanovs trīs gadus vēlāk sūdzējies prokuratūrai, taču viņa sūdzības nav ņemtas vērā.

2011. gada 9. februārī, pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Ivanova slepkavību, sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski - slepkavības organizēšanu), vēstīja "Diena".

Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt Ļebedevs savulaik ir bijis Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadītājs. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk kā puskilometra attālumā no Ivanova mājas, kur notikusi gan Ellas Ivanovas slepkavība, gan citi dramatiski atgadījumi.

Kā ziņots, Augstākās tiesas Senāts uzņēmējas Ellas Ivanovas slepkavības krimināllietā apsūdzētajam nelaiķes vīram Ivanovam piesprieda brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un sešiem mēnešiem, Ludvigam Antonovam - 14 gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu. Savukārt Vitālijam Mamedovam brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un sešiem mēnešiem. Gan Ivanovam, gan Antonovam, gan Mamedovam saskaņā ar Senāta lēmumu noteikta arī policijas kontrole uz trim gadiem.

Savukārt maija vidū Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma atbrīvot Ivanovu pirms termiņa, piemērojot viņam elektronisko uzraudzību.