Foto: DELFI

ASV kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska advokāte Ilona Bulgakova iesniegusi sūdzību ģenerālprokuroram par Rīgas Centrālcietuma amatpersonu rīcību.

Advokāte pastāstīja, ka vispirms bija sūdzējusies prokuratūrā, kur viņas sūdzība tika noraidīta. Prokuratūra nesaskatīja pārkāpumus Centrālcietuma amatpersonu rīcībā, liekot Čalovskim pirms iznākšanas no apcietinājuma parakstīt nepamatotus dokumentus bez aizstāvja klātbūtnes.

Pašlaik ir iesniegta sūdzība arī ģenerālprokuroram, bet atbilde vēl nav saņemta, pastāstīja Bulgakova.

Advokāte paskaidroja, ka sūdzības izskatīšanas termiņi ir, sākot no desmit dienām līdz pat 30 dienām. Viņa piebilda, ka patlaban vairāk nekomentēs Centrālcietuma amatpersonu rīcību, iekams nesaņems atbildi no ģenerālprokurora.

Jau ziņots, ka no Rīgas Centrālcietuma 10.oktobrī atbrīvotā Čalovska advokāti solīja sūdzēties par Centrālcietuma amatpersonu rīcību, liekot Čalovskim pirms iznākšanas no apcietinājuma parakstīt nepamatotus dokumentus.

Valdība 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja, taču Čalovskis turpināja atrasties cietumā.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš paziņoja, ka Ģenerālprokuratūra ir nosūtījusi ECT lūgumu informēt par iespējamo Čalovska lietas izskatīšanas laiku, un, saņemot atbildi, prokuratūrai būs pamats izskatīt jautājumu par turpmāku Čalovska apcietinājuma nepieciešamības pamatojumu.

Septembra sākumā Ģenerālprokuratūrā tika saņemta atbilde, ka ECT Čalovska sūdzībai ir piešķīrusi prioritāti, bet nekādus konkrētus sūdzības izskatīšanas termiņus tiesa nav norādījusi. Par minēto Ģenerālprokuratūra informēja Tieslietu ministriju, lai kopīgi lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar Čalovska atrašanos izdošanas apcietinājumā.

Likums paredz, ka izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Čalovskis tika aizturēts pagājušā gada 4.decembrī, tātad formāli apcietinājuma termiņa pēdējā diena būtu šā gada 3.decembris.

Jau ziņots, ka ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka "Gozi Virus" ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu "PDF" formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.

Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis "Gozi" vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!